Viņaprāt ekonomikas atgūšanās pamazām audzēs spiedienu uz cenām, tomēr tas būs ierobežots joprojām salīdzinoši augstā bezdarba un samērā mērenā, bet augošās darba samaksas kāpuma dēļ.

«Patērētāji saglabās jūtīgumu pret cenu kāpumu, tomēr noskaņojuma tālāka uzlabošanās un pieaugošo ienākumu novirzīšana tūlītējā patēriņā rada riskus tuvākā nākotnē, respektīvi 2014.gadu. Cenu kāpumu nedaudz piebremzēs eiro ieviešanas sakarā uzsāktais cenu monitorings. Tomēr galvenās tendences turpinās noteikt pārtikas un energoresursu cenu attīstība pasaulē,» komentē SEB eksperts.

Pēc viņa prognozēm gada vidējā inflācija šogad sasniegs 2,1% salīdzinājumā ar 2,3% pērn.

Pēc Nordea bankas prognozēm, inflāciju Latvijā lielā mērā ietekmēs norises pasaules energoresursu tirgū. Taču, ja naftas cenu vidējais līmenis būtiski nemainīsies, tad inflācija Latvijā arī nākamgad varētu būt ap 2%.

No ekspertu paredzējumiem izriet, ka strādājošo materiālā pieauguma ziņā šis varētu būt labākais gads kopš 2008. gada. Saskaņā ar atsevišķu komercbanku ekspertu prognozēm vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu pieaugt apmēram par pieciem procentiem, līdz ar to reālais darab samaksas pieaigums atrēķinot inflāciju varētu sasniegt apmēram trīs procentus.

Jau ziņots, ka gada inflācijas rādītājs pagājušā gada decembrī sasniedza 1,6%.