Ziņojumā teikts, ka ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta un kopš 2010. gada sākuma ir atsākusies izaugsme, kuras galvenais dzinējspēks ir ražošana un eksports. Jau sešus ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomi pakāpeniski palielinās. Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009. gada nogalē līdz 2011. gada 1. ceturksnim IKP ir pieaudzis par 3,8 procentiem.

Tāpat tiek ziņots, ka kopš 2010. gada otrās puses pakāpeniski stabilizējas situācija arī iekšējā tirgū. Lai arī mēreni, tomēr turpina pieaugt privātais patēriņš. To pozitīvi ietekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības palielinājums un algu kāpums. Tomēr privātā patēriņa straujāku atjaunošanos ierobežo augošās cenas, kā arī pirktspēju mazinošā nodokļu likmju palielināšana. Kopš 2010. gada beigām pakāpeniski pieaug arī investīciju aktivitātes.

Ekonomikas ministrija norāda, ka konsekventi jāturpina valdības ekonomiskā politika tautsaimniecības izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, lai sekmētu tālāku Latvijas tautsaimniecības stabilu un ilgtermiņa izaugsmi, saglabātu lata stabilitāti, pakāpeniski mazinātu budžeta deficītu un izpildītu citus priekšnoteikumus, lai 2014. gadā Latvija varētu pievienoties eiro zonai.

Šī brīža galvenie uzdevumi ir veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un veidot priekšnosacījumus veiksmīgai pārejai uz augstāku ražošanas līmeni – augstāku produktivitāti, vienlaikus sabalansējot budžeta izdevumus ar ieņēmumu sniegtajām iespējām. Lai turpmāk uzlabotu Latvijas ražotāju konkurētspēju, izšķiroša loma būs spējai palielināt produktivitāti, tāpēc liela nozīme izaugsmes nodrošināšanai ir galvenās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – konkurētspējai kā starptautiskos, tā pašmāju tirgos.