Jaunākie – šā gada 1.ceturkšņa IKP dati raksturo «treknajos gados» notikušo pārmērību korekcijas beigu posmu un jauno izaugsmes faktoru nostiprināšanos, vērtē DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņaprāt, ekonomikā iestājies krass kontrasts starp preču un pakalpojumu nozarēm – faktiski visās, kas vērstas uz eksportu, ir pieaugums gada griezumā. Ārējās tirdzniecības dati rādot, ka pasaules ekonomikas atlabšanas pozitīvā ietekme kļūst arvien spēcīgāka un nav šaubu, ka 2.ceturksnī pret pirmo IKP pieaugums jau būs spēcīgs.

Aplūkojot izmaiņas pa nozarēm, dziļāks par prognozēto ir kritums finanšu pakalpojumos, viesnīcu un restorānu biznesā, veselības aprūpē, bet salīdzinoši labi ir klājies tirdzniecībai. Straujāk augošā nozare ir enerģētika gan aukstās ziemas dēļ, gan pateicoties pieaugošam elektrības ražošanas apjomam.

Eksports uzlaboja Latvijas IKP rādītāju par 2,15 % punktiem, ir sarēķinājis Hipo Fondi analītiķis Aleksejs Marčenko. Eksports no Latvijas pieauga par 4,6% salīdzinājumā ar 2009. gada 1. ceturksnī. Eksporta apjoms pret iepriekšēja gada attiecīgo periodu pieauga pirmoreiz kopš krīzes sākuma, kas ir pozitīvs signāls. Tomēr, ja eksporta un importa dinamika pozitīvi ietekmē IKP, tad iekšējais patēriņš joprojām turpina samazināties, akcentē A. Marčenko.

Samazinājās arī izdevumi bruto kapitāla veidošanai– par 17,6%, kas savukārt samazināja IKP izmaiņu rādītāju par 3,04% punktu. Tas ir saprotams, ņemot vērā uzņēmumu zaudējumus 2009. gada laikā (kas attiecīgi samazina kapitālu).

Pēc eksperta teiktā, eksporta pieaugums ļauj stabilizēt ekonomiku. Tomēr tas pieaugot diezgan šaurās jomās – nozarēs, kurām ir jau liela eksporta pieredze, piem. kokrūpniecība vai ķīmiskā rūpniecība. Nozares, kur eksporta apjoms bijis mazs, arī šobrīd to īpaši nekāpina. Latvijas IKP būtiski sāks pieaugt tikai tad, kad uzņēmumu eksporta ienākumi nonāks Latvijas ekonomikā, ļaujot palielināt Latvijas iedzīvotāju patēriņu, uzsvēra A. Marčenko. Tas notiks, kad uzņēmēji sāks investēt sava biznesa paplašināšanā, kā arī palielināt darbinieku skaitu. Pagaidām vairāk izskatās, ka eksportējošie uzņēmumi lielākoties strādā uz veco parādu atmaksu un naudas krājumu veidošanu, saglabājot piesardzīgu attieksmi pret biznesa paplašināšanu.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis teic, ka IKP pieaugums attiecībā pret 2009.gada 4.ceturksni, ļāvis formāli izziņot recesijas beigas. Tomēr joprojām saglabājas nenoteiktība un riski, turklāt ir jāredz pārliecinošākas uzlabošanās tendences ekonomikā, lai uzskatītu, ka ekonomika ir iegājusi izaugsmes fāzē.

Apstākļi dažādās nozarēs atšķiras, un atkopšanās arī turpmāk būs nevienmērīga. Iekšējās devalvācijas procesu ietekmē eksportētājiem ir izdevies atgūt daļu iepriekšējos gados zaudētās konkurētspējas. Reizē ar ekonomiskās aktivitātes kāpumu ārējos tirgos veidojas labvēlīgi apstākļi eksporta attīstībai un rūpniecības izaugsmei. Tas attiecas arī uz pakalpojumu eksportu.

Arī SEB eksperts akcentē tirdzniecības bilances uzlabošanos, kas pozitīvi ietekmē IKP. Tomēr pastāv iespēja, ka gada beigās tā var atkal pasliktināties. Joprojām turpinās kritums privātajā patēriņā. Arī valdības tēriņus joprojām ietekmēs turpmākā budžeta konsolidēšana.
Joprojām aktuāls ir produktivitātes un strukturālo reformu turpināšanas jautājums gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Bažas radot joprojām lielais investīciju kritums, kas norāda, ka izaugsme var nebūt noturīga.

Turpmāk dati uzlabosies, pateicoties zemajai bāzei, kā arī eksporta virzītajām nozarēm. Liela loma būs notikumiem Latvijas nozīmīgākajos tirgos, prognozē D. Gašpuitis.