Tā, izvērtējot jaunāko statistiku par ražotājcenu izmaiņām jūnijā, atzinuši vairāki ekonomikas eksperti. Kā DB.lv jau rakstīja, ražotājcenu kāpumu galvenokārt nodrošinājis cenu pieaugums par gāzi un siltumu, kamēr eksportētai produkcijai cenas jūnijā pat nedaudz kritušās. «Gada laikā eksportētai produkcijai cenas palielinājušās par 10,8%, ko ietekmējuši ārējie faktori, piemēram, resursu un izejvielu kāpums pasaules tirgos, ekonomiskās aktivitātes palielināšanās globālajā ekonomikā. Šis ražotāju cenu kāpums daļēji sāks atspoguļoties arī patēriņa cenās, un rudenī gada deflāciju jau varētu nomainīt gada inflācija,» to DB.lv atzina SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Viņš piebilda, ka ievērojamu ražotājcenu pieaugumu iekšējā tirgū bremzēs vājais pieprasījums, līdz ar to tuvākajā laikā atsevišķos mēnešos iespējami arī ražotāju cenu samazinājumi.

«Nav sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos eksporta cenas varētu atsākt strauju kāpumu, jo saglabājas bažas par pasaules ekonomikas atkopšanās noturīgumu. Turklāt pēc zemākā punkta sasniegšanas jūnija sākumā eiro kurss ir būtiski pieaudzis - no apmēram 1,20 dolāriem par eiro līdz 1,30 dolāriem, un šī iemesla dēļ arī jūlijā varētu tikt reģistrēts eksporta cenu kritums,» skeptisks ir DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Ražotāju cenu kāpums iekšējā tirgū arvien skaidrāk signalizē, ka patēriņa cenu turpmākās tendences būs drīzāk augšupejošas nekā lejupejošas. Tā pati par sevi nav laba ziņa patērētājiem, taču mērens cenu kāpums arī iekšējā tirgū stimulē ekonomiku, radot uzņēmumiem iespaidu, ka pieaudzis reālais pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem, kaut arī varbūt ir pieaudzis tikai vispārējais cenu līmenis. Tas savukārt nozīmē straujāku bezdarba samazināšanos un drīzāku atgriešanos pie darba algu pieauguma,» atzīst P. Strautiņš.

«Ņemot vērā to, ka dabas resursu sadārdzinājums izraisījis cenu kāpumu visur pasaulē, joprojām krītošo darbaspēka izmaksu ietekmē cenu kāpums Latvijā ir zemāks nekā tās tirdzniecības partnervalstīs. Tādējādi uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos turpināja uzlaboties. Lata reālā efektīvā kursa, kurš aprēķināts, izmantojot ražotāju cenu indeksu, kritums turpināja palielināties, un pēdējie pieejamie dati liecina, ka aprīlī tas bija jau par 10,3% zemāks nekā pirms gada,» tā Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa.