Neraugoties uz to, ka pasaules preču tirgos iepriekšējā cenu augšupejas tendence šobrīd ir apstājusies un arī Latvijā patēriņa cenu izaugsmes gada rādītājs salīdzinājumā ar maiju ir samazinājies, eksperti būtiski gada inflācijas saamzināšanos neprognozē.

M. Kazāks pieļauj, ka inflācija gada griezumā varētu saglābāties tuvu 5% arī turpmākajos mēnešos.
Viņaprāt, lai mazinātu cenu kāpuma riskus, nepieciešams ne tikai nepaaugstināt nodokļus, bet arī stiprināt konkurenci, jo īpaši mazumtirdzniecībā. Tieši konkurences stiprināšanai jābūt vienam no galvenajiem punktiem cenu stabilitātes nodrošināšanas plānā, pie kura darbu ir uzsākusi valdība, norāda Swedbank eksperts.

To, ka būtiska inflācijas mazināšanās nav gaidāma pieļauj arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Pēc viņa domām, sagaidāms, ka inflācija otrajā pusgadā kļūs nedaudz mērenāka, bet nebūtiski.

«Globālo izejvielu cenu kāpums varētu apstāties un pat kristies, taču tam nebūs drīza ietekme uz patēriņa cenām. Piemēram, lielākos tirgos, ja graudaugu un energoresursu cenu kāpums gada otrajā pusē pierims vai pat kritīs, būs vajadzīgi aptuveni seši mēneši līdz tas atsauksies arī zemākās pārtikas produktu cenās. Vēl ir jautājums vai tas atspoguļosies arī vietējā tirgus cenrāžos. Jūlijā nozīmīgu ietekmi uz cenu līmeni turpinās uzturēt konsolidācijas efekts, kas ievērojami sadārdzinās dabasgāzi, kas netiešā veidā var turpināt atspoguļoties arī citos segmentos vēlākos mēnešos,» norāda SEB bankas speciālists.

Viņaprāt, liela loma būs inflācijas gaidu bremzēšanai, pārtikas ražai un politiskajai stabilitātei naftas eksportētājvalstīs. Patlaban naftas cenu svārstības lielā mērā būs atkarīgas no pārtikas cenu izmaiņām. Jo adekvātāka cena pārtikai, jo mazāka nemieru iespējamība.

«Tikmēr kā norāda prakse pasaulē un Latvijā, zemākas cenas ir vērojamas tajos segmentos, kuros ir attīstīta ražošana un tirgus. Tādēļ cenu stabilitāte un cenu līmenis ir skatāms caur tautsaimniecības attīstības un efektīvas konkurences prizmu. Tā kā inflāciju aprēķina noteiktam statiskam patēriņa grozam, lai mazinātu tās ietekmi, ikvienam ir vērts pavērtēt arī savu personīgu patēriņa grozu un izvēlēties produktus, kurus cenu kāpums ir skāris mazāk,» saka D. Gašpuitis.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada ziedu mēnesi palielinājušās par 4,8%, kas ir par 0,2 procentiem zemāks rādītājs nekā maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.