Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna atzina, ka oficiāli publiskotie dati par atalgojuma līmeni valstī, kas norāda, ka privātais sektors saņem mazākas algas nekā sabiedriskais, visticamāk, neatspoguļo reālo situāciju.

«Kā jau zinām, diemžēl mums ir ēnu ekonomika un tā ietekmē tieši privātā sektora algu datus. Tāpēc, manuprāt, privātā sektora vidējā alga ir lielāka, nekā to uzrāda oficiālie dati,» sacīja ekonomiste, atzīstot, ka vispārējā pasaules prakse liecina, ka privātajā sektorā vidējā alga līdzīgiem amatiem ir lielāka nekā valsts sektorā, taču sabiedriskais sektors var konkurēt ar labākām sociālajām garantijām.

SIA "Eiro Personāls" vadošā konsultante, valdes locekle Arta Biruma uzsver, ka Centrālā statistikas pārvaldes publicētos skaitļus nevar uztvert burtiski, jo privātajā sektorā strādājošiem ir iespējas legāli saņemt ienākumus, kas adekvāti neatspoguļojas algu datos, piemēram, uzņēmuma īpašnieki un valdes locekļi saņem dividendes.

Daļā amatu, veicot radošu darbu, darbiniekiem, kuri var veikt noteiktus darbus ārpus biroja, var maksāt autoratlīdzību, slēgt uzņēmuma līgumus, un viņi reģistrējas kā pašnodarbinātie. «Nevar noliegt arī to faktu, ka daļā nozaru ļoti izplatītas ir aplokšņu algas. Tā kā darba tirgus ir vienots, realitātē algas abos sektoros ir caurmērā līdzsvarā,» uzskata personāla atlases speciāliste.

Atbildot uz jautājumu, cik lielu daļu privātajā sektorā papildus oficiālajai algai varētu veidot "aploksnītes", Biruma norādīja, ka tā ir starpība starp sabiedriskajā sektorā un privātajā sektorā strādājošo algām.

«Domāju, ka aplokšņu algas pēdējos divos gados atkal kļuvušas populārākas. Personāla atlasē pat esmu redzējusi CV, kur minēts, ka cilvēks ir ar mieru daļu algas saņemt aploksnē. Pirms diviem gadiem cilvēki ņēma kredītus, viņiem vajadzēja uzrādīt ienākumus un lielākā daļa darba meklētāju bija ieinteresēti, lai nodokļi tiktu maksāti. Pašlaik, kad noticis algu samazinājums, daudzi izvēlas aplokšņu algu, lai spētu nomaksāt kredītu un rēķinus,» stāstīja Biruma.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 444 lati, kas ir par 13 latiem jeb 2,9% vairāk nekā pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Gada pirmajā ceturksnī bruto darba samaksa bija 431 lats, bet 2009.gada pēdējā ceturksnī tā bija 440 lati.
Sabiedriskajā sektorā otrajā ceturksnī bruto alga pieauga par 6,4% - no 446 līdz 474 latiem, bet privātajā - par 0,6% - no 421 lata līdz 423 latiem.