Db.lv jau rakstīja, ka salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, produkcijas izlaide ir pieaugusi par 13.3%. Visās galvenajās nozarēs attiecībā pret pērno jūniju ir bijis straujš kāpums. Kopumā minētais pieaugums nozarēs galvenokārt balstās uz secīgu darbu ārējo tirgu apgūšanai. Tomēr kritumu salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju joprojām uzrāda farmācijas, pārtikas un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.

Minētās apjomu pārmaiņas ir vairāk indikators nozares aktivitātei, kas izslēdz pēdējā laikā novērojamo cenu pieaugumu eksportējamajai produkcijai. Tādēļ publiskajā telpā ir vērojama zināma neatbilstība starp nozaru pārstāvju izteikumiem un publicējamo statistiku. Ņemot vērā šo faktu arī ir vērojama atšķirība starp farmācijas apgrozījuma pieaugumu un izlaides apjomu kritumu. Izlaides apjomi neņem vērā cenu pieaugumu, jo apgrozījuma pieaugumu nozarei veicina straujais cenu kāpums, stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Līdzīgs faktors nosaka arī pārtikas produktu izlaides apjomu kritumu, kā arī tas, ka vietējais pārtikas produktu patēriņš, ko uzrāda mazumtirdzniecības dati, turpina samazināties. Apģērbu ražotāju aktivitātes mazināšanos nosaka darba apjomu svārstīgums, ko nosaka sezonalitāte, kā arī, iespējams, atvaļinājumu periods. Savukārt aktivitātes pieaugumu vasarā nosaka pasūtījumi nākamās sezonas apģērbu ražošanai. Ļoti iespējams, ka pasūtītāji vēl nogaida un vēro pirktspējas izmaiņas, pirms veikt rudens/ziemas apģērbu pasūtījumus. Tāpat sava ietekme ir arī vietējam tirgum. Savukārt nemetālisko izstrādājumu ražošanas izlaides samazināšanos ietekmē zemā aktivitāte būvniecības nozarē, kā dēļ arī pieprasījums pēc būvmateriāliem ir visai zems

«Tomēr cerēsim, ka jūnijs izrādīsies esam kā skrejceļš tālākai ekonomikas atlabšanai. Pagaidām gan to neviens garantēt nevar, jo tieši jūlijā ir pastiprinājušās bažas par pasaules ekonomikas atlabšanas noturību. Taču Latvijas ekonomikas tuvākās nākotnes izredzes ir samērā labas. Latvija ir izteikti saistīta ar Krievijas, Ziemeļvalstu un Vācijas tirgiem, kuros izmaiņu virziens pašlaik ir labvēlīgs. Par iespējamu tālāku apstrādes rūpniecību pieaugumu liecina jauno pasūtījumu apjoma kāpums gada skatījumā (jūnijā par 69%, kas ir lielākais Eiropas Savienībā),» tā DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Šobrīd domāju ka otrā ceturkšņa IKP dati, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, uzrādīs pārliecinošāku veikumu nekā tas bija vērojams pirmajā ceturksnī. Arī turpmākajos ceturkšņos turpinot aktīvi un neatlaidīgi strādāt pie optimizācijas, konkurētspējas un ārējo tirgu apgūšanas, ir pamats sagaidīt rūpniecības aktivitātes nostiprināšanos un tās daļas IKP pieaugumu. Noturoties aktivitātes pieaugumam, tas turpinās pamazām atspoguļoties arī nodarbinātības pieaugumā,» norāda D. Gašpuitis.