Apstrādes rūpniecības attīstība ir kapitāla un laikietilpīga, kas nesniedz tūlītēju atdevi. Tādēļ zemais investīciju līmenis turpina norādīt uz riskiem, kas saistās ar spēju patlaban vērojamo pieaugumu saglabāt ilgtermiņā, uzsver D. Gašpuitis.

Jūnijā izaugsmi nodrošināja apgrozījuma kāpums vietējā tirgū (+3,7%), bet eksporta apgrozījums pat nedaudz samazinājās (-0,6%), norāda arī Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. No viena mēneša datiem gan, viņaprāt, nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, ka eksporta izaugsme sāk bremzēties – uzņēmumu skaits ir neliels un atsevišķu uzņēmumu atsevišķi pasūtījumi var būtiski ietekmēt visas nozares apgrozījumu mēnešu griezumā.

Pozitīva visas nozares apgrozījuma dinamika apstiprina, ka apstrādes rūpniecībā atgūšanās ir samērā laba, un tā ir viens no visas ekonomikas izaugsmes iedīgļiem, uzsver eksperts. Tomēr līdzšinējā izaugsme arī nav ekstra ordināra – līdzīgu dinamiku vērojam arī kaimiņvalstīs, piem., to eksporta dinamikā. Lai Latvijas izaugsme kļūtu noturīga un ilgstoša, ir nepieciešamas investīcijas gan jaunu ražošanas jaudu ieviešanā (nozares līderi bieži vien jau ir tuvu maksimālai jaudu noslodzei), gan esošo efektīvākā un gudrākā izmantošanā (piem., ar jau esošām iekārtām ražot preces ar lielāku peļņas maržu), gan jāapgūst jauni noieta tirgi.

Uzņēmumi, protams, darīs labāko, ko spēj, bet bez pārdomātas visas valsts ekonomiskās politikas izcilu un noturīgu rezultātu nozarei kopumā sasniegt gan nebūs iespējams, norāda M. Kazāks.