Tomēr vājākais ķēdes posms, šķiet, esot mājsaimniecības, jo to uzkrājumu līmenis joprojām ir ļoti zems, savukārt bezdarbs ir augsts. Līdz ar to mājsaimniecībām būtu ārkārtīgi grūti pārdzīvot krīzi, strauji nemazinot savu patēriņu, norāda Swedbank ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka uzņēmumi, jo īpaši eksportētāji, ir uzkrājuši finanšu rezerves un kļuvuši konkurētspējīgāki. Kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji finanšu sektorā ir augsti. Valdībai šobrīd nav nepieciešams nekavējoties piesaistīt finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos – tai ir pietiekamas rezerves (ap 7% no IKP), kamēr apjomīga parādu refinansēšana plānota tikai 2014.-2015.gadā.

Savukārt Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks uzsver, ka, ņemot vērā pieaugušo nenoteiktību, ir vieglprātīgi runāt par mazāku konsolidāciju 2012.gada budžetā, nekā iepriekš aplēstie 100-130 milj. Ls. Ekonomikas izaugsmei turpinoties un veicot šo konsolidāciju, budžeta deficīts, visticamāk, būs zem 3% 2012.gadā.

«Līdzīgs izaicinājums būs inflācijas kritērija izpildīšana, jo tas ir atkarīgs no cenu attīstības citās Eiropas valstīs, kuras arī cīnās ar budžeta deficīta ierobežošanu un līdz ar to varētu piedzīvot ļoti lēnu izaugsmi un zemu inflāciju. Sagaidāms, ka pasaules izejvielu cenas turpmākajos gados tomēr lēnām kritīs, tāpēc izšķirošā loma Latvijas inflācijas mazināšanā būs vietējiem lēmumiem un apstākļiem, piemēram, konkurencei, jo īpaši mazumtirdzniecībā un degvielas tirdzniecībā,» piebilst eksperts.

Viņš arī atzīmē, ka jāatrod līdzsvars starp budžeta deficīta un inflācijas mazināšanu, turklāt ir jākoncentrējas uz ilgtstpējīgiem pasākumiem izdevumu un ēnu ekonomikas jomās, nevis uz īslaicīgām un nekonsekventām nodokļu izmaiņām.