Viņš gan norādīja, ka par konkrētiem skaitļiem vēl ir pāragri runāt, jo vispirms valdībai ir jāizdara lielais darbs valsts budžeta sakārtošanā, kas nodrošinās valsts turpmāku atkopšanos no krīzes.
Finanšu ministrs atzina, ka, piemēram, policisti, skolotāji, medmāsas un ārsti tā dēvētos treknos gadus nemaz neizjuta un tieši šajās grupās valsts izdevumu samazinājums uz publiskā sektora algu rēķina ir bijis sāpīgākais un attiecīgi arī pārdzīvojumi lielāki.

Algu pieaugums lielā mērā būšot atkarīgs arī no patēriņa cenu tendencēm. Ja inflācija pieaugšot mēreni, tad algu pieaugums privātajā sektorā būšot izteiktāks, taču straujas inflācijas gadījumā algu pieaugums spēs tikai kompensēt cenu kāpumu.
Viņaprāt, attiecībā uz inflāciju nepieciešams kopīgi - gan uzņēmējiem, gan Latvijas Bankai, gan valdībai un arī sabiedrībai - lūkoties pēc risinājumiem, kā nepieļaut strauju cenu kāpumu.

Uz aizrādījumu, ka arī valdība, paaugstinot nodokļus, pielikusi savu roku inflācijas rādītāju straujākam kāpumam, Vilks uzsvēra, ka turpmāki nodokļu paaugstinājumi, izņemot nekustamā īpašuma nodokli, nav gaidāmi. «Nodokļus celt vairāk nedrīkst, jo citādāk mums būs lielas problēmas,» sprieda Vilks, apliecinot, ka vēlas radīt pretimnākošu politiku, proti, no 2012.gada vai, vēlākais, 2013.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli vai paaugstināt neapliekamo minimumu.