Tautsaimniecības attīstību raksturojošais rādītājs liecina, ka ekonomika 2010.gadā ir atveseļojusies labāk nekā iepriekš prognozēts un paredzams, ka IKP kritums kopumā būs 0,4% līmenī.

Tā prognozē Finanšu ministrija (FM), publiskojot Latvijas Makroekonomisko rādītāju saliktā indeksa (MSI) 2010. gada decembra datus. MSI decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, salīdzināmās cenās pieauga par 5,3%, indekss arī turpina norādīt uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu gada griezumā.

FM norāda, ka patēriņa cenu līmenis 2010. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,1%, tostarp cenas precēm pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem palika nemainīgas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 2,5%, tikmēr vidējais cenu līmenis precēm pieauga par 4,3%, bet pakalpojumiem tas samazinājās par 2,1%. Pērn 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, ko izmanto kā Māstrihtas kritēriju, pret iepriekšējā gada12 mēnešu vidējo patēriņa cenu līmenim, samazinājās par 1,1% un tādējādi šis kritērijs pērn tici izpildīts.

FM norāda arī uz bezdarba līmeni, kas pērn decembra beigās saglabājies 14,3% apjomā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2010. gada novembrī, salīdzinot ar 2010. gada oktobri, palielinājās par 0,3%. Savukārt, salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā, cenas pieauga par 8,0%. Savukārt sezonāli izlīdzinātais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms 2010. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 0,3%. Saistībā ar 2009. gada augsto izlaides līmeni 2010. gada novembrī ir samazinājies rūpniecības pieauguma temps gada griezumā. Salīdzinot ar 2009. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātajiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 11,4%, kas ir par 9,7 procentu punktiem mazāk nekā oktobrī. Mēneša laikā apstrādes rūpniecība samazinājās par 0,6%.
Pēc FM domām, rūpniecības attīstība turpmāk būs atkarīga ne tikai no jaunām investīcijām, bet arī no pieejamā kvalificētā darbaspēka, kas varētu šīs tehnoloģijas apkalpot. Lai arī 2010. gada novembrī Eiropas Komisijas publicētie 2010. gadā kopbudžeta ieņēmumi bija nedaudz zemāki salīdzinājumā ar 2009. gadu, taču ekonomiskās situācijas stabilizēšanās un kopbudžeta izdevumu straujāka samazināšana sekmēja fiskālo rādītāju uzlabošanos.

Ostās pārkrauto kravu apjoms 2010. gada decembrī bija 5,2 miljoni tonnu, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2009. gada decembrī un par 0,8% vairāk nekā 2010. gada novembrī, ko ietekmēja ģenerālkravu un lejamkravu apgrozījuma palielinājums. Savukārt 2010. gada decembrī kravu apgrozījums pa dzelzceļu bija 4,2 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2009. gada decembrī un par 0,2% vairāk nekā 2010. gada novembrī, ko ietekmēja vietējo un tranzīta kravu apgrozījuma pieaugums.

Kopējais preču ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2010. gada novembrī bija 992,6 miljoni latu, kas ir par 0,6% jeb 5,8 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 34,2% jeb 253,1 milj. latu vairāk nekā 2009. gada novembrī. Pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem samazinājās par 1,4%. Pārtikas preču apgrozījums sarucis par 1,9%, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,2%.


MSI aprēķināšanai tiek izmantoti operatīvie dati par tautsaimniecības attīstību, lai gūtu priekšstatu par iespējamām IKP attīstības tendencēm. Indeksu veido rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās, un kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā.

Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995. gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā.