No 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 10,5%, sasniedzot 838,3 miljoni latu. Tostarp gada laikā visvairāk palielinājies 50 Ls un 20 Ls banknošu skaits apgrozībā.
Latvijas Banka informē, ka skaidrās naudas pieprasījuma dinamika 2010. gada pirmajā pusē ir būtiski mainījusies - līdz ar Latvijas ekonomiskās situācijas normalizēšanos, tostarp lielāku stabilitāti finanšu tirgū un patērētāju noskaņojuma (konfidences) uzlabošanos, skaidrās naudas pieprasījumam kopš 2009. gada decembra vērojams kāpums.
Jūnijā skaidrās naudas apgrozībā bija jau vairāk nekā pirms gada. Lai gan noteicošā loma kopējā naudas masā ir bezskaidrajai naudai (noguldījumi bankās gada skatījumā palielinās jau kopš pērnā gada decembra), nedaudz palielinājās arī skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā, kurā ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos. 2010. gada 1. pusgadā tas pieauga no 11,4% līdz 11,9% (2009. gada jūnija beigās tas bija 11,3%).
Tādējādi bezskaidrās naudas izmantošana Latvijā joprojām ir mazāk izplatīta nekā eiro zonas valstīs, t.sk. arī tās topošajā dalībniecē Igaunijā (eiro zonā skaidrās naudas īpatsvars ir vidēji 6-8%), bet plašāk nekā Lietuvā, Ungārijā un vairākās citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs (īpatsvars ap 13-16%). Atsākoties stabilai tautsaimniecības izaugsmei, absolūtā izteiksmē naudas apgrozībā kļūs vairāk, taču prognozējams, ka skaidrās naudas apjoma apgrozībā attiecība pret kopējo naudas piedāvājumu Latvijā atkal pakāpeniski samazināsies.
Pēc Latvijas Bankas informācijas, 780,8 miljoni latu jeb 93,1% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 57,6 miljoni latu jeb 6,9% ir monētas. Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 20 Ls, 5 Ls un 10 Ls banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Gada laikā visu banknošu skaits apgrozībā ir palielinājies, visvairāk – 50 Ls un 20 Ls banknošu skaits. Palielinājies arī gandrīz visu monētu (izņemot 2 latu monētu) skaits apgrozībā.
Populārākie
- Vai jauni nodokļu un kontrabandas epidēmijas draudi pār Eiropu?
- Gatavības cena – vai uzņēmumi spēs strādāt krīzē vismaz 72 stundas?
- Izstrādātas tehniskās vadlīnijas betona CO₂ nospieduma klasifikācijai
- Japānas inovāciju līderis kļūst par UN:BLOCK konferences globālo vēstnieku
- Everaus Kinnisvara uzsāk obligāciju publisko piedāvājumu