Pamatojot savu pozīciju, viņš intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda viedokli, ka eksporta jomā dominē kokrūpniecība, bet citās nozarēs eksporta faktiski nav.

"Patlaban diemžēl rūpniecība Latvijā ir tādā līmenī, ka tuvākajos trīs-piecos gados diez vai tiks uzbūvēts kāds nopietns objekts. To neļauj ekonomiskais potenciāls," vērtējot iespējamo jaunu gāzi izmantojošu objektu rašanos, teica "Gazprom" pārstāvis. Tomēr viņš neuzskata, ka tirgus te neaugs. Viņaprāt, tagad ir periods, kad attīstība ir apstājusies, bet tas nenozīmē, ka nav pieauguma potenciāla.

Līdzīga situācija esot Lietuvā un Igaunijā. Tiesa, Lietuvā plānoti jauni gāzesvadu projekti, kas nozīmē, ka parādīsies jaunas jaudas, patēriņš. "Teikt, ka viss ir beidzies un nav perspektīvas, nevar," piebilda Roldugins.

Viņaprāt, plašs darbības lauks ir arī citā jomā. Proti, patlaban gāze tiek izmantota, lai iegūtu elektroenerģiju, taču no gāzes var ražot vēl dažādus citus materiālus. Savulaik Latvija bija viena no vadošajām PSRS republikām naftas ķīmijas rūpniecības jomā, atminējās "Gazprom" pārstāvniecības vadītājs. Ja vajadzēšot palielināt gāzes piegādes, "Gazprom" to izdarīšot.
Viņš atzina, ka kopumā Baltijas reģionā patēriņš ir kritis, līdzīgi kā citur pasaulē, tomēr tas esot stabils. Lai gan projekti, kas saistīti ar jaunu jaudu būvniecību, pagaidām līdz galam nav realizēti, viņaprāt, tie tomēr tiks īstenoti.

Tāpat Roldugins informēja, ka Baltijas reģions "Gazprom" nes peļņu, turklāt nevarot teikt, ka rentabilitātes līmenis kompāniju neapmierina. "Kā jebkurš uzņēmējs, gribētu, protams, vairāk, bet nevar teikt, ka peļņas rādītāji ir slikti," atzina energokompānijas pārstāvis.