Ar spēju tik smagas krīzes laikā izpildīt budžeta deficīta kritēriju mūsu kaimiņi igauņi ir ieguvuši sev milzīgu pozitīvas starptautiskās atpazīstamības kapitālu. Tomēr ir pārspīlēti uzskatīt, ka ārvalstu investīcijas to vien gaidīja kā eiro ieviešanu Igaunijā, lai gāztos iekšā šajā valstī.
Igauņi ir malači ar vai bez eiro, uzskata Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis. «Igaunijai ir ļoti paveicies ar veidu, kā tā iekļuva eiro klubiņā. Vēl nedaudz un Igaunija atkal vairs nebūtu spējīga izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju. Tas šobrīd pieļauj inflāciju ap 1%, savukārt Igaunijā jūnijā patēriņa cenas auga ar ātrumu 3.5% gadā, un šis cipars nākamajos mēnešos draud kļūt vēl lielāks,» tā viņš.
Piemēram, Slovēnijas un Slovākijas gadījumā eiro ieviešanai nesekoja pastiprināta ārvalstu investīciju ieplūde un ekonomikas uzplaukums.
«Jāatzīst, ka abas minētās valstis tika uzņemta eiro klubiņā pasaules krīzes laikā, tāpēc šie piemēri var nebūt ļoti ilustratīvi. Tajā pat laikā gribas vai negribas to atzīt, Igaunija pēc daudziem parametriem ir salīdzinoši spēcīgākā starp Baltijas valstīm, kaut vai pēc tā paša valdības budžeta un parāda apjoma rādītājiem, kuri pēdējā laikā ir kļuvuši par teju galvenajiem faktoriem valstu pievilcības savstarpējai salīdzināšanai. Manuprāt, šis un nevis pliks eiro bija ir un būs galvenais iemesls, kāpēc investori var dot priekšroku tieši Igaunijai,» uzskata eksperts.
Viņaprāt, ja Latvija jebkurā gadījumā ir nolēmusi nemainīt lata piesaistes kursu eiro valūtai, tad ceļš līdz eiro ir jāiet līdz galam, līdz pilnīgai tā ieviešanai. Un atkal - ne jau paša eiro dēļ, bet tāpēc, ka Māstrihtas kritēriji, it īpaši tie, kas attiecas uz valdības parāda apjomiem, paši par sevi ir ievērošanas cienīgi.
2009. gadā Eirozonas vidējais budžeta deficīts bija 6,3% no IKP, bet no visām 16 zonas valstīm pašu noteiktos 3% deficīta griestus spēja izpildīt tikai Somija un Luksemburga.
Grieķijas un citu Eiropas dienvidu valstu problēmas uzskatāmi demonstrē, kas notiek ar valstīm, kuru valdības konstanti dzīvo uz parāda, audzējot savu parāda nastu. Vienā brīdī investori pasaka: «Pietiek! Mēs jums savu naudu vairs neaizdosim, vai aizdosim ļoti dārgi. Un vienalga, ir jums eiro, vai nav…»
Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas Savienības finanšu ministri devuši galējo apstiprinājumu Igaunijas dalībai eirozonā 2011. gada janvārī.
