Pēc eksperta domām, kopumā cenu pieaugums, rēķinot pret pagājušo gadu, varētu būt 4,3%. Savukārt nākamgad vidējais cenu pieaugums gada griezumā būs būtiski zemāks par šogad pieredzēto un varētu tikai nedaudz pārsniegt 2%.

«Zema inflācija pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju, taču vienlaikus pieaug risks, ka arī atsevišķi budžeta ieņēmumu posteņi, piemēram, PVN ieņēmumi, būs zemāki nekā šobrīd prognozēts,» paredz A. Strazds.

Galvenais patēriņa cenu dzinējspēks arī nākamajos mēnešos varētu būt globālās tendences preču biržās, kas arī pēdējos mēnešos lika sarukt gada inflācijas rādītājam par spīti tam, ka vidējā darba samaksa Latvijā atsākusi pieaugumu.

«Pasaules izejvielu cenu attīstību ir ļoti grūti prognozēt, to ietekmē daudzi faktori, turklāt ne tikai ekonomiskie (proti, pieprasījuma un piedāvājuma tendences), bet arī dažreiz psiholoģiskie (spekulācijas, nenoteiktība). Līdz ar pasaules ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos pašlaik arī pieprasījums pēc izejvielām aug lēnāk, savukārt valdošā nenoteiktība eirozonā mazina investoru riska apetīti, t.sk. arī ieguldīšanai izejvielās,» situāciju raksturo Swedbank vecākā.ekonomiste Lija Strašuna.

Swedbank prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – tiek sagaidīta aptuveni 2,4% vidējā 12 mēnešu inflācija. Tomēr jāsaka, ka, ja īstenosies pesimistiskais scenārijs un eirozonas lielākas valstis tomēr ieslīgs recesijā, Latvijas ekonomikas izaugsme un arī cenu kāpums var būt mazāks. Lai gan patērētājiem mazāks cenu kāpums nozīmētu labāku pirktspēju, valsts budžetam tas nozīmētu mazākus nodokļa ieņēmumus, piebilst L. Strašuna.

Jau ziņots, ka novembrī patēriņa cenas palika oktobra līmenī, savukārt gada inflācija sasniegusi 4,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.