Gadījumā, ja situācija starptautiskajos finanšu tirgos turpinās saasināties, Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai ciešot no grūtākas kredītu pieejamības bankās, ikdienas dzīve Skandināvijas valstīs kuras daudzi uzskata par Baltijas lielākajiem kreditētājiem, visticamāk, mainītos visai maz.
Spriežot pēc gadu laikā pieaugušās skandināvu banku aktivitātes ārējos eiroobligāciju tirgos, nākas secināt, ka šeit esošās naudas izcelsme galvenokārt ir starptautiskie finanšu tirgi, tāpēc uzskats ka Baltijas galvenie finansētāji ir skandināvu pensionāri, ir mīts, norāda Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Pēc eksperta teiktā, ja šo banku funkcionalitāte ciestu, kredītu pieejamība un dinamika Latvijā un Baltijā kļūtu izteikti nelabvēlīga.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas statistiku, Zviedrijas un Somijas bankās vietējo depozītu attiecība pret kopējiem aktīviem ir viena no zemākajām Eiropā (ap 20-25%).
Pēc viņa teiktā, pašreizējā virzība Eiropā, tostarp, Zviedrijā uz daudz stingrākām riska uzraudzības kapitāla pietiekamības prasībām, noteikti nemotivē bankas uz darbības paplašināšanu. Tas savukārt rada bažas, ka situācijas saasinājuma gadījumā lielāki kreditētāji varētu rīkoties pēc līdzīga scenārija kā iepriekšējās krīzes laikā.
Ekonomisti gan ekonomikas krahu pagaidām neprognozē, ekonomikas izaugsmes prognozēm svārstoties no 1% līdz 3,2%.