Šie īpašumi tiek neprofesionāli un neprasmīgi pārvaldīti. Ja to uzlabotu un palielinātu uzņēmumu rentablitāti, jau 2011. gadā valsts budžetā varētu ieplūst 1,5 miljardi latu dividendu veidā, vai arī kā ienākumi no atsevišķu kapitāla daļu pārdošanas un jaunu investoru piesaistīšanas. Līdz šim valsts uzņēmumu pārvalde ir tikusi atstāta pašplūsmā, jo galveno valdības uzmanību ir piesaistījusi sociāli sāpīgu jautājumu risināšana, norāda D. Auziņa – Melnalksne.

Atdalot valsts uzņēmumu pārvaldi no ministrijām, ieviešot profesionālu pārvaldes modeli un nosakot sasniedzamus mērķus – tādā veidā var radīt labvēlīgu ietekmi uz valsts politisko vidi un paaugstināt Ministru kabineta darba kvalitāti.

Valsts uzņēmumu privatizācija nenozīmē, ka valstij jāpārdod visas sev piederošo uzņēmumu akcijas - to var darīt, tikai daļēji piesaistot privāto investoru, DB brokastīs norādīja D. Auziņa-Melalksne. Daļa valsts uzņēmumu ir pārkreditējušies, bet daļai bankas vienkārši nedod naudu, līdz ar to birža ir iespēja, kur piesaistīt nepieciešamos līdzekļus.

Šogad valdībai beidzot ir jāpieņem lēmumus par tai piederošo Lattelecom un LMT akciju pārdošanu. Akcijas pārdodot biržā, valsts par tām var iegūt visaugstāko cenu, tādā ceļā attīstot ekonomiku. Lielu uzņēmumu kotēšana biržā piesaista investoru uzmanību.

Sākumā gan ir nepieciešams radīt nepieciešamos apstākļus papildus investīciju piesaistei, panākt pozitīvas izmaiņas politiskajā vidē un radīt kaut kādu ietvaru dauzpieminētajām strukturālajām reformām. Kādas izmaiņas ir vajadzīgas investīciju politikā un valsts īpašumu pārvaldē, to D. Auziņa – Melnalksne skaidroja laikrakstam.

Ir jāturpina valsts uzņēmumu darbības efektivitātes un piederības izvērtēšana. Ministru kabinetam un Saeimai jāizstrādā profesionāls un efektīvs valstij piederošo aktīvu pārvaldes modelis.

Nepieciešams likvidēt ēnu ekonomiku, lai samazinātu to uzņēmumu skaitu, kas nemaksā nodokļus, tādējādi traucējot tiem, kuri maksā.

D. Auziņa – Melnalksne cer ka 2011. gadā ar valsts atbalstu, birža pāries uz tirdzniecību eiro, tādā veidā atverot ceļu investoriem, kas vēlas veikt investīcijas eiro valūtā un padarot Latviju konkurētspējīgāku.

Ir nepieciešams izmainīt investīciju piesaistes veidu. Latvijas iespējas pievilināt lielus un profesionālus finanšu investorus, piemēram, investīciju fondus, piedāvājot tiem jau gatavu struktūru, ir daudz lielākas kā atrast tā sauktos green field investorus, kuri būtu gatavi paši radīt uzņēmumus.

Valstij ir jābūt spējīgai arī investoriem kaut ko piedāvāt – tā var būt iespēja norēķināties tiem izdevīgākā valūtā, konkrēti investīciju iespēju uzlabojumi un papildinājumi likumdošanā. «Diez vai, ka mēs spēsim piesaistīt investorus, piedāvājot tiem spēcīgus konkurentus, kas nemaksā nodokļus un negaidītus nodokļu paaugstinājumus», saka Daiga Auziņa – Melnalksne.

Valdības spēja nodrošināt konstruktīvu sadarbību ar donoriem ir viena no nedaudzajām iespējām Latvijai parādīt ārvalstu uzņēmējiem un investoriem, ka tai var uzticēties.

Bezdarba līmenis, valsts parāda apjomi un ekonomiskās izaugsmes tempi nevieš skaistas nākotnes cerības. Tāpēc biržas valdes priekšsēdētāja uzskata, ka mērķtiecīga investoru piesaiste likvidēs stagnāciju, radīs pozitīvu iespaidu uz nodokļu ieņēmumu apmēru un palīdzēs kopējai ekonomiskajai izaugsmei.  Auziņa – Melnalksne uzskata, ka pēdējos gados Latvijā nav bijis nopietnu investīciju un, ja netiks veiktas investīciju piesaistes izmaiņas, ir pamatoti draudi, ka Latviju sagaida stagnācija, nevis izaugsme.