Tā secinājusi eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone. No četriem Māstrihtas kritērijiem, kas jāizpilda eiro ieviešanai, diskusijās parasti tiek skarts tikai viens no tiem – inflācija. Pārējo kritēriju – ilgtermiņa procentu likmes, valsts budžeta deficīta un valdības kopējā parāda līmeņa – prasību izpilde ir nodrošināta, informē Finanšu ministrijā (FM). Vienlaikus FM uzsver, ka inflācijas kritēriju veido gada vidējais rādītājs, nevis viena mēneša rādītāja apjoms.

Jāatgādina, ka patēriņa cenas šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,6%. Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – martā bija 4,2% ar stabilu tendenci samazināties (2012. gada janvārī tā bija 4,4%, februārī – 4,3%), skaidro FM, piebilstot, ka tiek plānots, ka gada vidējā inflācija turpinās samazināties arī turpmāk.

Analizējot turpmākos mēnešus, kas ir būtiski tieši saistībā ar eiro ieviešanu, jo ietilpst periodā, par kuru Latvija tiks vērtēta, redzamas gan pieprasījuma puses vājuma indikācijas, gan arī iepriekšējā gada, t.s. bāzes efekta pozitīvā ietekme. Tas papildus ļauj gūt pārliecību, ka Latvijas gada vidējā inflācija turpinās samazināties, norāda FM.

«Gada vidēja inflācija nav jūtīga pret sezonālām cenu svārstībām, kas pārsvarā noteica cenu kāpumu šā gada martā. No otras puses, nevar izslēgt energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz gada vidējo rādītāju. Kamēr naftas cenu kāpums pasaulē ietekmē tikai degvielas cenas, par Māstrihtas kritērija izpildi nav jāuztraucas, jo tieši tas pats notiek arī valstīs, kas noteiks kritēriju. Jautājums saglabājas par ražotāju un piegādātāju spēju absorbēt izmaksu kāpumu, nepaaugstinot cenas citiem produktiem, un atbilde uz šo jautājumu sekos tuvākajos mēnešos,» atzīst FM. Valdība no savas puses jau 2011. un 2012. gadā īstenoja virkni pretinflācijas pasākumu, neļaujot sabiedriskajam sektoram palielināt atlīdzības fondu, nodrošinot patēriņa nodokļu stabilitāti u.c. Savukārt, reālais sektors spēja elastīgi reaģēt uz krīzes radītajām pārmaiņām, piebilst FM.