Viņaprāt, riski rodami arī naftas cenu attīstībā, kur centrālā loma būs notikumiem Tuvajos Austrumos. Ja spriedze starp Izraēlu un Irānu vērsīsies plašumā, tas izraisīs naftas cenas pieaugumu un nopietni aizkavēs gan globālās, gan Latvijas ekonomikas atveseļošanos, uzskata SEB ekspert.

Viņš piebilst, ka taupības politikas ietvaros nodokļu palielināšana daudzās valstīs, jo īpaši Dienvideiropā, palīdzēs uzturēt augstāku inflāciju.

«Neskatoties uz recesiju Dienvideiropā, inflācija šajās valstīs ir apmēram tāda pati kā pārējā eirozonā. Tas nozīmē, ka, lai izlīdzinātu atšķirības konkurētspējā starp Eiropas dienvidiem un Vāciju, būs nepieciešams ilgs laiks,» paredz D. Gašpuitis.

Viņš piebilst, ka zemā inflācija ļaus uzlabot mājsaimniecību pirktspēju, bet centrālās bankas iegūs lielāku elastību stimulēšanas pasākumu īstenošanai. Savukārt zemās nominālās procentu likmes daudzās valstīs neatspoguļo bažas par deflāciju, bet drīzāk ilgstošas ekonomiskās stagnācijas iespējamību, uzskata D. Gašpuitis.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna zina teikt, ka patlaban patēriņa cenu kāpums Latvijā ir vislēnākais Baltijas valstu starpā (1,7% gada laikā pret 3,3% Lietuvā un 3,8% Igaunijā). Daļēji tas ir skaidrojams ar dažādu administratīvi regulējamo cenu dinamiku, daļēji ar augstāku bezdarba līmeni Latvijā, piebilst eksperte.

Viņa izsaka viedokli, ka, visticamāk, augusts būs šogad pēdējais mēnesis, kad piedzīvojām mēneša deflāciju, un turpmāk patēriņa cenas lēnām kāps. Tādējādi pieaugs arī gada inflācijas tempi, tomēr tie noteikti būs zem 3% atzīmes, un vidēji gadā ir prognozējams 2,5% patēriņa cenu kāpums.