Par to Db.lv informēja uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs. Procentuāli vislielāko naudas daļu no ES fondiem Latvija iztērējusi enerģētikas un vides projektiem – 222, 35 milj. Ls. Otrā vietā ir uzņēmējdarbības un inovācijas projekti 189 milj. Ls. Vismazāk ES naudas līdz šim – 120 milj. Ls saņēmuši izglītības un zinātnes projekti.
Veicot ES fondu ietekmes uz Latvijas ekonomiku analīzi, kopumā ir novērtēts, ka ES fondiem ir pozitīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta, darba ražīguma un nodarbinātības pieaugumu. Tā piemēram, ieguvumi no ES fondu ieguldījuma nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanā pēc apjoma vairāk nekā trīs reizes pārsniedz Latvijas ieguldīto ES struktūrfondu finansējumu. Katrs nodarbinātības veicināšanā ieguldītais lats radījis vairāk kā trīs latu atdevi tautsaimniecībā, kas uzskatāms par augstu ieguldījumu efektivitātes rādītāju.

Turklāt jāatminas, ka Latvija ir saņēmusi no ES jau pirmsstrukturālo fondu finanšu palīdzību (pirms iestāšanās ES), kā arī struktūrfondu atbalstu iepriekšējā plānošanas periodā 2004.–2006. gadā. Kopumā 2004.–2006. gadā Latvijas tautsaimniecībā ir ieguldītas ES struktūrfondu investīcijas 656,7 miljonu eiro (461,5 miljonu latu) apmērā.

Eiropas Komisija esot atzinīgi novērtējusi ES fondu progresu Latvijā, atzīstot to kā labu pat šī brīža ekonomiskajā situācijā. Eiropas Sociālā fonda apguvē Latvija uzrāda labākos rezultātus starp ES dalībvalstīm.