Aiz vērojamajām tendencēm PVN ietekme izpaudusies daudz ierobežotākā mērā nekā tad, kad likme tika palielināta. Savukārt novērojumi rādot, ka tas izpaudies selektīvi, īpaši pārtikas un īslaicīgas lietošanas nepārtikas precēm, sacīja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Pārliecinošāk nodokļa izmaiņas varējis izjust dažādu tarifu, energoresursu un autotransporta pakalpojumu cenu izmaiņās.

PVN samazināšanas ietekmi uz cenu kritumu atzīst arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Viņš piebilst, ka jūlijā tomēr cenas pieauga viesnīcu pakalpojumiem un aviobiļetēm, kā arī dzīvokļu īres maksa, kas atsvēris cenu samazinājumu vairākās citās pakalpojumu grupās, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumiem. Tādējādi pakalpojumu cenas kopumā praktiski nemainījās, un kopējais patēriņa cenu līmenis mēneša griezumā kritās par 0,5%.

Savukārt Swebank vecākā ekonomiste Lidija Strašuna uzsver, ka PVN samazinājumam uz patēriņa preču cenu kritumu bijusi maza ietekme. «Kā jau bija gaidāms, sezonāls cenu kritums noticis pārtikas produktiem, apaviem un apģērbiem. Izskatās, ka PVN pamatlikmes samazinājuma ietekme uz šīm preču grupām bija minimālā. Elektrības tarifi gan saruka un arī gāzes tarifu kāpums bija mazāks PVN maiņas dēļ. Kopumā, lai arī sezonālā cenu krituma dēļ PVN efektu ir grūti novērtēt, šķiet, ka tam ir bijusi maza ietekme. Tomēr nodokļa samazinājums varētu ļaut tik strauji nekāpināt patēriņa cenas turpmākajos mēnešos,» sacīja L. Strašuna.

Nordea eksperts norāda, ka divpadsmit mēnešu vidējā inflācija, kas tiek izmantota, lai vērtētu valsts atbilstību Māstrihtas inflācijas kritērijam, jūlijā samazinājās līdz 3,4%, taču joprojām bija par aptuveni 0,5% augstāka par kritērija vērtību. Savukārt augustā, visticamāk, cenas saglabāsies aptuveni jūlija līmenī. «Augusts tradicionāli ir bijis cenu krituma mēnesis, taču šogad izskatās, ka šo tradīciju varētu lauzt pārtikas cenu attīstība un degvielas cenu kāpums,» prognozēja A. Strazds.

Līdzīgu prognozi ieskicē arī SEB bankas eksperts, kurš norāda, ka inflācija turpinās apkļauties globālajiem procesiem, kas signalizē par jauniem izaicinājumiem pārtikas cenām. «Tas lielā mērā izrietēs no ažiotāžas mēroga pasaulē, ko radīs sausuma radītais ražu kritums. Ja spekulācijas eskalēsies, valstis var lemt par atgriešanos pie protekcionisma. Pie šāda scenārija jārēķinās, ka tas radīs cenu šokus un uzjundīs nemierus daudzās no pārtikas importa atkarīgajās valstīs. Augsta nenoteiktība saglabājas arī energoresursu jomā. Tuvākos mēnešos pārtikas cenas labvēlīgi ietekmēs sezonalitāte, tas ir, veikalu plauktos pamazām ienāks rudens raža, kas Latvijā solās būt gana laba. Inflācija tuvākajos mēnešos varētu vēl nedaudz mazināties, taču, visdrīzāk, tā sāks stabilizēties,» sacīja D. Gašpuitis.

Savukārt Swedbank prognozē, ka gada inflācija zem 2% noturēsies arī tuvākajos mēnešos, bet gada pēdējā ceturksnī varētu būt nedaudz virs 2%, kas saistāms ar bāzes efektiem - «pēc dabas gāzes un siltumenerģijas tarifu pieauguma jūlijā sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos tie būs stabili (pieņemot, ka arī naftas cenas pasaulē daudz nemainīsies),» pieļāva L. Strašuna.

Db.lv jau vēstīja, ka jūlijā cenu līmenis saruka par 0,5% salīdzinājumā ar 0,1-0,2% deflāciju, kas bija vērojama iepriekšējos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.