Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn ir palielinājies par 5,9%, kamēr gada pirmajā pusgadā IKP izaugsme sasniegusi piecus procentus.

Pēc L. Strašunas teiktā, mājsaimniecību patēriņa loma ekonomikā atkal pieaug. Lai gan mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk, jo to ienākumi pieaug, ir nepieciešams veidot arī drošības spilvenu. Pēdējā pusgada laikā mājsaimniecību depozīti ir nedaudz auguši, bet arvien ir nepietiekami, salīdzinot ar parādu slogu, vērtē Swedbank eksperte .

Labvēlīgā situācija budžetā var būt arguments, lai gada beigās tēriņiem tiktu izdalīti papildus līdzekļi, kas dos papildus stimulus ekonomikai, komentējot ekonomikas nākotnes perspektīvas atzīst SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tomēr viņš norāda, ka ekonomikas attīstības kontekstā izšķirošie notikumi risināsies eksporta tirgos jeb spējā noturēt esošās pozīcijas, kā arī rast jaunas noieta iespējas.

Ārējo faktoru kontekstā Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds atzīst, ka eirozonas parādu krīzes negatīvā ietekme uz Latviju tiktāl ir bijusi mazāka nekā gaidīts un pat ļoti būtiska izaugsmes tempu krituma gadījumā gada otrajā pusgadā ir skaidrs, ka gadā kopumā Latvijas ekonomika augs par vairāk nekā 4%.

4% vērtu ekonomisko pieaugumu šim gadam prognozē arī Swedbank.

Pēc A. Strazda domām, būtiskākais risks ekonomikai tuvākajā laikā ir tālāks būtisks naftas cenu pieaugums gadījumā, ja sāksies militārs konflikts starp Izraēlu un Irānu.