Viņš atgādināja, ka Latvijas Bankas pirmajā rīkotajā konferencē pirms septiņiem gadiem eksperti sprieda par ilgtsējīgu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanu, kas Latviju tuvinātu Eiropas Savienības (ES) pārtikušo valstu saimei.
«Diemžēl šos septiņus gadus varētu nodēvēt par neizmantoto iespēju laiku un Latvija izvēlējās "gāzi grīdā" politiku, līdz iebrauca grāvī,» sacīja centrālās bankas vadītājs.

Rimšēvičs atzina, ka pašlaik Latvija ir pārdzīvojusi krīzi, taču attīstībā valsts atrodas turpat, kur pirms septiņiem gadiem.
«Iepriekšējos septiņus gadus ne vienam vien šķita, ka mēs tuvojamies pārticībai, taču tagad redzam, ka septiņi gadi ir novirpuļoti un faktiski pazaudēti. Tagad esam atpakaļ situācijā, kā pirms septiņiem gadiem, atkal runājot par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību,» paskaidroja Rimšēvičs.

Viņš gan pastāstīja, ka pēdējie ekonomiskie radītāji liecina par to, ka Latvijas tautsaimniecība ir gatava atgriezties uz ilgtspējīga attīstības ceļa jau tuvākajā nākotnē. Par to liecina gan dati par eksporta izaugsmi, rūpniecības pieauguma tempi, gan arī dati par bezdarbu, kas ir sācis pamazām samazināties.

Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka krīzes laikā valdība ir paveikusi atzīstamu darbu tautsaimniecības stabilizācijā un guvusi starptautiskās sabiedrības un lielvalstu atzinību. «Vienīgā nožēla ir tā, ka šis optimizācijas un efektivizācijas darbs valdībai ir bijis jāveic krīzes laikā,» piebilda Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka valdībai ir atlicis beidzamais un svarīgākais posms, kas izšķirs Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanos. «Miers, kas ir panākts finanšu tirgos, ir visai relatīvs. Zemie valsts kredītreitingi, kas joprojām nav atjaunoti, liecina, ka investori ļoti rūpīgi un uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiks ar 2011.gada valsts budžetu,» klāstīja centrālās bankas vadītājs.

Pēc Rimšēviča teiktā, Latvijas kredītreitings netiks atjaunots, ja valsts budžetā izdevumi netiks samazināti. «Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, ir nepieciešama vismaz vēl viena 400 miljonu latu konsolidācija, turklāt konsolidācijai ir jānotiek uz izdevumu samazināšanas rēķina, nevis nodokļu palielināšanas,» piebilda Latvijas Bankas vadītājs.
«Latvijai pašlaik ir iespēja izvēlēties ceļu, pa kuru iet. Lieki ir piebilst, ka 6% deficīta līmenis ir pats minimums, kas valdībai jāsasniedz,» atzina Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka valsts budžeta izdevumu samazināšana nodrošinās Latvijai iespēju atdot parādus un tos pārfinansēt ar izdevīgiem procentiem. Latvija ārējā parāda apkalpošanai ik gadu tērē lielas summas, kas netiek izmantotas ekonomikas sildīšanā - šogad Latvija šim mērķim izmantos 270 miljonus latu, savukārt nākamgad 300 miljonus latu. «Šī ir nauda, kas tiek pa tukšo atdota prom un netiek ieguldīta Latvijas ekonomikā,» piebilda Rimšēvičs.

Jau vēstīts, ka trešdien Rīgā notiek Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konference, kurā tiek spriests par pāreju no krīzes uz ilgtspējīgu izaugsmi.