Jāatgādina, ka pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP salīdzinājumā ar 2009.gada 1.ceturksni ir samazinājies par 5.1%, bet pret 2009.gada 4.ceturksni pieaudzis par 0.3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pagājušā nedēļā publiskotie dati.

«Ja otrais ceturksnis arī būs pozitīvs, tad varēs teikt, ka sliktākais ekonomikā ir aiz muguras. Tik dramatisku kritumu kā pērn vairs nebūs, visdrīzāk paredzama sabalansēta izaugsme. Tomēr jāsagaida vēl 1. ceturkšņa IKP pilnais novērtējums,» prognozē LB prezidents.

«Šobrīd mēs dzīvojam no aizņemtas naudas, un tāpēc ir jādomā, kā pelnīt pašiem. Turpināt audzēt parādu – tā ir bezizeja. Latvijas bankas pozīcija ir nemainīga – ļoti rūpīgi jāgatavojas 2010. gada budžetam. Naivi būtu lolot cerības, ka budžets varētu tikt pieņemts pirms vēlēšanās, bet valdībai vajadzētu nosaukt precīzu skaitli, par kādu būs jākonsolidē nākamā gada budžets. Latvijas bankas aprēķina liecina, ka tie ir robežās no 450 līdz 500 milj. Ls. Tāpat valdībai jāpublisko, uz kā rēķina šī nepieciešamā summa tiks atrasta. Pretējā gadījumā valdības vilcināšanās var sekmēt lata pārdošanu, un līdz ar to celsies ar likmes. Kamēr nav skaidrības par nodokļiem 2010. gadā, vilcinās arī starptautiskās reitingu aģentūras, lai mainītu savu vērtējumu Latvijai,» skaidro I. Rimšēvičs.

DB jau rakstīja, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka 2011. gada valsts budžeta deficīts būs jāmazina «ievērojami mazāk» nekā par 500 milj. Ls. «Samazināmais budžeta deficīta apjoms ir aptuveni 2,5% no IKP. Tas atbilst nedaudz vairāk kā 250 milj. Ls,» teica premjers.

LB prezidents arī atzīmēja, ka Starptautisko aizdevēju kredīts ir lētākā pieejamā nauda šobrīd – 3,2% gadā. «Ja kāds vēlas mainīt vienošanos ar Starptautisko valūtu fondu, tas ir iespējams, nosakot citus veidus, kā sabalansēt budžetu; var pat pilnīgi pārtraukt vienošanās, bet tad ir jāatrod cits finansējuma avots,» tā I. Rimšēvičs.