
Eksperti norāda, ka turpmāk augšupejas tempu pierimšana rūpniecības nozarē saglabāsies, jo pamazām zudīs zemās bāzes ietekme. Valdot šādam fonam, šogad kopumā rūpniecības izaugsme var sasniegt 13 līdz 14%, savukārt 2011.gadā tā varētu samazināties aptuveni uz pusi, prognozē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Arī citi eksperti prognozē, ka izaugsme nozarē, lai gan lēnāka, bet turpināsies.
«Sagaidāms, ka nozaru veikumam par labu nāks sadarbība ar Krieviju un pārējām NVS valstīm. Tāpat eksports uz citām, straujāk augošām valstīm dos atdevi aktīvākajiem un tālredzīgākajiem ražotājiem. Pamazām stabilizējoties, pieaugs arī pasūtījumi no vietējās ekonomikas. Lielākās grūtības radīs ideju un zināšanu trūkums. Tādēļ arī valdībai ir un būs nepieciešams aktīvi iesaistīties investīciju un zināšanu piesaistīšanai, jo īpaši tām, kuras veicinātu produktu un pakalpojumu ar augsti pievienoto vērtību Latvijā tapšanu,» piebilst SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Arī DnB NORD Bankas analītiķis Pēteris Strautiņš piebilst, ka pastāv bažās par iespēju kāpināt rūpniecības izlaides tempus arī turpmāk, jo brīvo jaudu rezerves ir krasi sarukušas. «Tā tiešām ir nopietna problēma, taču ražotāji nesēž rokas klēpī salikuši. Pieaugoša pieprasījuma apstākļos dažkārt izrādās, ka ražotnes nominālā jauda ir visai nosacīts jēdziens, uzņēmumi pamanās to pārsniegt, labāk organizējot darbu un izmantojot Latvijas elastīgā darba tirgus priekšrocības. Dažviet objektīvi nepārvaramu jaudas griestu sasniegšana pamudina uzņēmumus tās izmantot vērtīgāku produktu ražošanai, viņi var atļauties kļūt izvēlīgāki pasūtījumu izvēlē. Nav arī jāšaubās, ka šobrīd rūpniecībā pieaug investīciju aktivitāte,» skaidro P. Strautiņš.
Analītiķis uzsver, ka izaugsmes apstāšanās rūpniecībā šogad nedraud, ja vien nenotiek finanšu tirgu «pārdegšana» globālā mērogā. Ar divciparu skaitli rakstāmas izaugsmes uzturēšana apstrādes rūpniecībā vismaz turpmākajos piecos gados ir ambiciozs, taču reālistisks mērķis, bez tā sasniegšanas ekonomikai būs grūti uzvarēt sacensībās ar laiku, kurās tempu diktē citās Eiropas Savienības valstīs pieejamās pelnīšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem, tā P. Strautiņš.
Db.lv jau rakstīja, 2010.gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 11.4%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13.1%, apstrādes rūpniecībā – par 12.4% un elektroenerģijā un gāzes apgādē – par 6.9%. Savukārt 2010.gada novembrī, salīdzinot ar 2010.gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 0.3%.