Gada griezumā šā gada 1. ceturkšņa dati par IKP joprojām uzrāda kritumu 6 % apmērā. Apstākļi dažādās nozarēs atšķiras, un atkopšanās arī turpmāk būs nevienmērīga.

Rosību pašlaik nodrošina eksporta radītā aktivitāte rūpniecības nozarēs. Iekšējās devalvācijas procesu ietekmē ir izdevies atgūt daļu iepriekšējos gados zaudētās konkurētspējas, akcentē D. Gašpuitis. Reizē ar ekonomiskās aktivitātes kāpumu ārējos tirgos veidojas labvēlīgi apstākļi eksporta attīstībai un rūpniecības izaugsmei. Tas attiecas arī uz pakalpojumu eksportu. Tomēr rūpniecības īpatsvars un eksporta apjomi ir salīdzinoši nelieli, tāpēc šo aktivitāšu ietekme uz ekonomiku kopumā nav tik liela kā citās uz eksportu balstītās ekonomikās.

Pozitīvu devumu IKP dod tirdzniecības bilances uzlabošanās. Tomēr pastāv iespēja, ka gada beigās tā var atkal pasliktināties. Joprojām turpinās kritums privātajā patēriņā. Tuvākajos ceturkšņos situācija būtiski neuzlabosies. To ietekmēs gan algu samazinājums, gan arī gaidāmās izmaiņas nodokļos. Tajā pašā laikā, saglabājoties vai pieaugot patērētāja pozitīvajam noskaņojumam, patēriņš var kļūt dzīvīgāks, pieļauj SEB eksperts.

Arī valdības tēriņus joprojām ietekmēs turpmākā budžeta konsolidēšana. Tomēr būtu maldīgi uzskatīt, ka budžeta deficīts radītu pozitīvu devumu ekonomikai ilgtermiņā. Budžeta deficīta radītā nestabilitāte un iespējamie riski rada papildus nenoteiktību un attiecīgi arī izmaksas, kas tieši apgrūtina izaugsmes atsākšanos, spriež D. Gašpuitis.

Joprojām aktuāls ir produktivitātes un strukturālo reformu turpināšanas jautājums gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā.

Bažas rada joprojām lielais investīciju kritums, kas norāda, ka izaugsme nebūs noturīga, ja investīciju plūsma saglabāsies tik zemā līmenī. Attīstība tiek ierobežota vai pat apstādināta, kam noteikti būs ilgtermiņa sekas.

Turpmāk dati uzlabosies, pateicoties zemajai bāzei, kā arī eksporta virzītajām nozarēm. Liela loma būs notikumiem Latvijas nozīmīgākajos tirgos.