Ekonomika ir cikliska, un tas nozīmē, ka pēc izaugsmes periodiem vienmēr nāk laika posms, kad notiek konsolidācija. Bieži vien recesiju ievada visai spilgti notikumi, ar kuriem tiek saistīts kārtējās lielākas vai mazākas krīzes sākums. Dažkārt ekonomisti norāda, ka mūsdienās ekonomikas cikli ir īsāki un jaunu recesiju var gaidīt ik pēc 7–8 gadiem (tas pasaules tautsaimniecībai ir iepriekšējo 50 gadu vidējais rādītājs). Zīmīgi ir tas, ka kopš iepriekšējās krīzes sākšanās ir pagājuši jau astoņi gadi, līdz ar to vismaz pēc šī mēra diemžēl jau atkal esam pietuvojušies brīdim, kad varētu sākties jauna globāla recesija. Protams, nākotni precīzi paredzēt nevar nekad, un vienmēr var būt citādi.

Pašlaik, piemēram, ekonomikas izaugsmes uzturēšanas frontē aktīvi darbojas ietekmīgākās pasaules centrālās bankas, kuras jaunu lejupslīdi nevēlas pieļaut nekādā gadījumā.

Ekonomikas apskatnieki norāda, ka mūsdienu ekonomikas krīzes un recesijas mēdz sākties līdz ar aktīvu cenu sabrukumu finanšu tirgos no ļoti augstiem līmeņiem. Straujš aktīvu cenu kritums bija vērojams pirms 2008. gada globālā finanšu kraha. Tāpat, piemēram, 2000. gadu sākuma recesiju ASV ievadīja interneta akciju cenu burbuļa plīšana.

Arī šobrīd jāņem vērā, ka vairāku finanšu aktīvu cenas uzskatāmas par ļoti augstām.

Visu rakstu Cenu rekordi dara bažīgus lasiet 12. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.