Pēdējie Nodarbinātības valsts aģentūras dati attiecībā uz bezdarba līmeņa izmaiņām jau paspējuši medijos izraisīt negatīvu rezonansi. Proti, janvārī reģistrētā bezdarba līmenis ir audzis par 0,2 procentpunktiem līdz 11,7%, bet pašu bezdarbnieku ir par 1900 vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Tas gan nav nekas labs, tomēr šobrīd pāragri visu attainot drūmās krāsās, jo minētajām izmaiņām visdrīzāk ir sezonāls raksturs. Balstoties uz spēcīgo iepriekšējo inerci, ekonomika turpina attīstīties - kāpis ne tikai eksports, bet arī valsts iekšējais patēriņš, līdz ar to vismaz vidēji statistiskajam strādājošajam Latvijas iedzīvotājam labklājības līmenis nepasliktinās. Protams, attiecībā uz lielāko iedzīvotāju daļu nevaram runāt arī par uzlabojumiem.

Šajā sakarā būtu jānodala fakts, ka pēdējās desmitgades esam permanenti atradušies Eiropas nabadzīgāko valstu vidū, no ekonomikas attīstības kā tādas. Tā pēdējā gada laikā bijusi straujāka nekā cerēts iepriekš un izskatās, ka vismaz pieticīgu izaugsmi piedzīvosim arī šogad.

Vērtējot pagājušo gadu Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vadītāja Ieva Use secina, ka lēnām sarūk to ģimeņu skaits, kuru finanšu labklājība gada laikā būtiski pasliktinājusies, un tā ir laba ziņa.

Viņa izsaka pieļāvumu, ka arī šogad varam sagaidīt pakāpenisku iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos, jo augs nodarbinātība un kvalifikācijas paaugstināšanas, prasmju uzlabošanas rezultātā atsevišķos amatos var cerēt arī uz nelielu algas kāpumu, savukārt cenu pieaugums bremzēsies.

«Tā kā sagaidāmais inflācijas līmenis 2012. gadā šobrīd tiek prognozēts ap 3% un strādājošo vidējās neto algas pieaugums – ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempa samazināšanos, diez vai pārsniegs šo ciparu, uzlabošanās iedzīvotāju pirktspējas jomā nav gaidāma,» skeptisku vērtējumu sniedz Trasta komercbankas finanšu eksperts Konstantīns Šavkuņenko.