Pat ja līdz ar solidaritātes nodokļa ieviešanu fiskāli iegūstam lielāku summu, ilgtermiņā un pat vidējā termiņā pazaudējam tās lojālās vistas, kas dēj zelta olas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņasprāt Latvijai jāpārstāj lepoties kā zema atalgojuma valstij un jādara viss, lai varētu izmaksāt pēc iespējas lielākas algas.
Fragments no intervijas
Kādā zīmē uzņēmēji aizvadīja 2016. gadu?
Nozares labi turpināja iesākto gan eksporta tirgu atklāšanā, gan jaunu eksporta produktu radīšanā. Taču varēja just, ka sākas neskaidrība par to, kas būs tālāk. Bija jomas, kurās varēja just izteiktu pesimismu. Premjers Māris Kučinskis jau uzreiz paziņoja, ka ir gatavs strādāt ar mums kopā, un to arī varēja just. Savā ziņā ar šo valdību mums ir bijusi labākā sadarbība, kādu esam pieredzējuši. Komunikācija bija konstruktīva, atvērta un vienkārša. Šajā ziņā tas bija ļoti labs un vērtīgs gads.
Izdevums The Banker Danu Reiznieci - Ozolu nosauca par gada labāko finanšu ministri Eiropā. Kā viņu vērtē mūsu uzņēmēji?
Pozitīvais ir tas, ka viņa ir ieinteresēta un atvērta, ātri izprot un iedziļinās jomās, kas ir viņas atbildības sfērā. Bet brīdī, kad notiek koalīcijas sarunas, sākas grūtības. Kad mēs runājām par visiem 2017. gada aktuālajiem budžeta jautājumiem, par kuriem jau bija panākta vienošanās gan ar finanšu ministri, gan premjeru, koalīcijā daudzi jautājumi sāka buksēt. Man, protams, ir grūti teikt, vai šeit pie vainas būtu popularitāte vai nepopularitāte, bet nevienu no loģiskajām un atbildīgajām idejām īsti nepalaida.
Sacījāt, ka uzņēmējiem bija laba komunikācija ar valdību. Tad jau tā ir kāda sociālo mediju radīta ilūzija, ka ir sasniegts kritiskais punkts, jo tā vien liekas, ka arvien vairāk uzņēmēju draud ar pārcelšanos uz Igauniju?
Šeit jānodala uzņēmumi pa segmentiem - lielie un mazie, tādi, kas atrodas Rīgas reģionā, tādi, kas ārpus tā. Ir ražojoši, un ir pakalpojumus sniedzoši. Protams, noskaņojumi ir dažādi, katram ir sava sāpe un konkrētā problemātika. Ja runājam par uzņēmumiem, kas maksā lielus nodokļus un to dara labticīgi, bija atsevišķas lietas, kas attieksmi pret valsti pasliktināja. Protams, tas nemainīja viņu uzvedību, bet noskaņojums mainījās. Tas notika brīdī, kad bija skaidrs, ka ieviestais solidaritātes nodoklis paliks. No vienas puses tiek teikts - jā, tas ir slikts precedents un nerada nekādas labvēlīgas sekas, izņemot ieņēmumus valsts kasē. Tajā pašā laikā nekādas tādas rīcības pretī nav.
Visu interviju Zelta olas jāpatur pašiem lasiet trešdienas, 18.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
