Jau ziņots, ka vakar pieprasījumam 3,12 reizes pārsniedzot piedāvājumu konkurējošā daudzcenu tika pārdotas valsts parādzīmes 16 miljonus latu vērtībā un, kas ir vēl svarīgāk, vidēji svērtā aizdevuma likme sasniedza 1,621%, kamēr Valsts Kase par aizņēmumu bija gatava maksāt līdz 2,3% vērtu augļu likmi.

Nekādus pārsteigumus nenesa arī šodiena un arī fiksētas likmes izsolē, pieprasījumam divas reizes pārsniedzot piedāvājumu, un valsts prasījuma vērtspapīri četru miljonu latu vērtībā sākuši mērot ceļu uz jaunā īpašnieka vērtspapīru kontu.

Situācija ar Latvijas aizņemšanās iespējām turpina uzlaboties. Piemēram, oktobrī gada parādzīmes tika izsolītas ar 1,789% likmi, savukārt augustā valsts aizņēmums ar termiņu viens gads tika izsolīts ar 1,824% peļņas likmi.

Ņemot vērā, ka investoru acīs Latvija no peramā zēna kļuvusi par paraugbērnu, aizdevuma likmes valsts aizņēmumiem varētu turpināt samazināties un situācijas pasliktināšanās eirozonā tam varētu būt kā katalizators, jo neraugoties uz parādu krīzes draudiem pa pasauli klejo miljardi, kuri meklē sev stabilu investīciju vietu ar vismaz kaut kādu ienesīgumu.

Līdz ar Rietumeiropas finansiālā ziņā stabilāko valstu īstermiņa aizņēmuma vērtspapīru ienesīguma kritumu zem nulles līmeņa, arī Latvijas investoriem interese par šo reģionu turpinās iet mazumā un neliela apjoma valsts aizņēmumi pat uz krītošu likmju rēķina tiks izpirkti bez īpašas aizķeršanās, ļaujot domāt, ka arī ar garāka termiņa prasījuma vērtspapīru izsolēm uz pieņemamām procentu likmēm nevajadzētu rasties būtiskām problēmām.