Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu  akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā.  Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi  šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Elektroauto nodokļi

Jārēķinās, ka auto segmentu arvien vairāk ietekmēs Zaļais kurss un virzība uz elektroauto, kuri savukārt atšķirībā no iekšdedzes auto degvielu nepatērē un nav degvielas (benzīna, dīzeļdegvielas, autogāzes) akcīzes nodokļa maksātāji. Tas nozīmē, ka perspektīvā agrāk vai vēlāk dienas kārtībā būs jautājums attiecībā par elektroauto maksājumiem par ceļu infrastruktūru, kuru tie lieto, taču pašlaik par to faktiski nekādu samaksu neveic. „Tādas idejas — ieviest elektroauto infrastruktūras maksājumu — būs, tikai pašlaik Latvijā elektroauto īpatsvars vieglo auto kategorijā ir 0,87%  no kopējās (M1 kategorijas reģistrēto), un līdz ar to arī papildu maksājumu uzlikšana pašlaik esošajam 6271 elektroauto īpašniekam papildu ienākumus miljoniem eiro vērtībā neradīs, tikai vēl vairāk veicinās skepsi par šiem auto,” uz jautājumu, vai elektroauto īpašniekiem nedraud kāda  ceļu (infrastruktūras) nodokļa maksājuma ieviešana, atbild Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņš norāda, ka pat Norvēģija, kurā ir pasaulē visaugstākais elektroauto īpatsvars  (33% no kopējā autoparka), tikai  nesen sāka diskusijas par dažu priekšrocību atcelšanu elektroauto. 

„Iemesls — elektroauto pamatīgi aizpildījis autobusu (sabiedriskā transporta) joslas un autostāvvietas, kurās šādiem spēkratiem stāvēšana bija par brīvu,”  iemeslus, kāpēc Norvēģija sāka elektroauto īpašnieku priekšrocību pārskatīšanu, skaidro A. Kulbergs. Viņš norāda, ka Norvēģijā, nemaz  nerunājot par citām valstīm, pašlaik vēl nav pat sāktas diskusijas par kāda infrastruktūras nodokļa ieviešanu. „Latvijā šodien, tieši pretēji, jādomā par to, kā veicināt elektrauto iegādi, nevis kā to bremzēt,” tā A. Kulbergs. Viņš uzsver, ka elektroauto īpašniekiem ir priekšrocības, jo nav jāmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, nav jāmaksā par stāvvietām un ir tiesības izmantot sabiedriskā transporta joslu. 

„Daudz būtiskāks ieguvums tika radīts Norvēģijā, kur  elektroauto iegāde netika aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, tādējādi tās iegādi padarot būtiski lētāku, sākotnēji pat elektrouzlāde publiskajās uzlādes vietās bija par brīvu, Latvijā tikai fiziskām personām valsts piešķīra subsīdiju 4500 eiro apmērā jauna elektroauto iegādei, bet tādas nav juridiskajām personām,” uz stimulējošo ieguvumu nozīmi norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka juridiskajām personām, kuras savu autoparku pārprofilē uz elektroauto, ir  pat sava veida slazdi. „Tas ir nonsens, ja uzņēmums, mainot autoparku,  iegādājas daudzus elektroauto un kļūst par nozīmīgu elektroenerģijas patērētāju, tad normatīvi prasa veikt energoauditu un sagatavot ziņojumu par to, kā tiks paaugstināta energoefektivitāte un samazināts resursu patēriņš,” paradoksālo ainu rāda A. Kulbergs. 

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!