Izaugsmes palēnināšanās pakāpeniski atsauksies arī uz darba samaksas kāpumu, kas kļūs nedaudz rēnāks. Ja vēl pirms laika kāpums bija vērojams visās nozarēs bez izņēmumiem, tad turpmāk atšķirības starp nozarēm kļūs izteiktākas. Sagaidāms, ka straujāk nobremzēsies kāpums apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši uz eksportu orientējošajās. Tāpat iespējas celt algas kļūs ierobežotākas budžeta iestāžu darbiniekiem. Savukārt tas, ka ārējā vide kļūst arvien nelabvēlīgāka, vēl tuvākos ceturkšņus uz iekšzemes patēriņu orientējošās nozares neietekmēs. Algas pakalpojumu sektorā, tirdzniecībā, būvniecībā tas vēl uzturēs spēcīgu inerci. Izteiktāk tas būs vērojams komunālo pakalpojumu uzņēmumos, kur izmaksu kāpumu var brīvāk pārvirzīt tarifos vai uzņēmumos, kas darbojas vājas konkurences apstākļos. No darbinieku puses ambīcijas pēc augstāka atalgojuma tuvākajā laikā nemazināsies.  Tās varētu koriģēties nākamgad uz otro pusi, ja ekonomikā lejupslīde pastiprināsies un darba tirgus sāk atdzist. Tomēr, pie pašreizējās izaugsmes palēnināšanās, situācija, kad kāpjošās izmaksas turpinās noēst uzņēmēju peļņu, saglabāsies.