Tekstā, kas šonedēļ pieņemts ar 317 balsīm par, 206 pret un 123 deputātiem atturoties, EP aicina izstrādāt daudz vērienīgāku daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas spētu īstenot ES pilsoņu cerības globālās nestabilitātes apstākļos.

Viņu ieskatā pašreizējie izdevumu griesti 1% apmērā 27 ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma nav pietiekami, lai stātos pretim aizvien lielākajam skaitam krīžu un izaicinājumu. ASV atteikšanās no savas globālās lomas ES izdevumus liks novirzīt ne tikai ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai, konkurētspējas stiprināšanai, klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu risināšanai, bet arī pastiprinātam Ukrainas atbalstam.

Deputāti noraida Eiropas Komisijas (EK) ideju atkārtot Atveseļošanas un noturības mehānismā izmantoto "viena plāna katrai valstij" modeli. Tā vietā viņi aicina izveidot struktūru, kas nodrošinātu pārredzamību un parlamentāro atbildību un iesaistītu reģionālās un vietējās iestādes, kā arī citas ieinteresētās puses. Rezolūcijā arī atkārtoti uzsvērta kohēzijas politikas nozīme vienotā tirgus padziļināšanā, nevienlīdzības mazināšanā un nabadzības apkarošanā.

EP deputāti uzskata, ka piedāvātais "konkurētspējas fonds", kas apvienotu vairākas esošās programmas, ir nepietiekams. Tā vietā viņi aicina izveidot jaunu fondu privāto un publisko investīciju piesaistīšanai, izmantojot ES atbalstītus riska mazināšanas mehānismus. Viņi uzskata, ka ir nepieciešams palielināt aizsardzības izdevumus, bet tas nedrīkst apdraudēt sociālos un vides izdevumus vai citu būtisku programmu īstenošanu.

Nākamajā ilgtermiņa budžetā jāmazina birokrātijas slogs līdzekļu saņēmējiem, taču nedrīkst piešķirt Komisijai lielāku rīcības brīvību bez Parlamenta demokrātiskas kontroles. Vienkāršāks budžets ir pārredzamāks budžets, uzskata deputāti.

Svarīga ir arī izdevumu elastība - budžetā jāparedz krīzes reaģēšanas spējas katrā politikas jomā, īpašu uzmanību pievēršot humānajai palīdzībai. Nākamajā budžetā jāiekļauj divi īpaši instrumenti: viens katastrofu seku novēršanai un otrs citiem neparedzētiem izaicinājumiem. Deputāti uzstāj, ka piekļuve līdzekļiem jāsaista ar ES vērtību un tiesiskuma ievērošanu, un atbalsta viedu nosacījumu mehānismu, lai izvairītos no līdzekļu saņēmēju sodīšanas par attiecīgo valstu valdību rīcību.

EP deputāti uzstāj, ka "NextGenerationEU" aizņēmumu atmaksa nedrīkst apdraudēt finansējumu ES galvenajām prioritātēm. Viņi aicina skaidri nošķirt parāda atmaksu no programmu izdevumiem un mudina ES Padomi vienoties par jauniem ES budžeta ieņēmumu avotiem. Rezolūcijā teikts, ka kopīgu aizņemšanos varētu izmantot ES mēroga krīžu risināšanai.

EP prioritātes ir izstrādātas, lai tās ņemtu vērā EK priekšlikumā par ES nākamo ilgtermiņa budžetu. Ar to paredzēts nākt klajā 2025.gada jūlijā.

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir izstrādāta septiņiem gadiem un nosaka izdevumu griestus atsevišķajām politikas jomām. Pēc tam, kad EP to būs apstiprinājis ar visu deputātu vairākuma balsīm, ES dalībvalstīm būs vienprātīgi jāpieņem DFS regula. ES pašreizējais ilgtermiņa budžets beidzas 2027.gada 31.decembrī.