Joprojām plāno ar deficītu

Budžets
2019. gada 22. marts 07:37

Galvaspilsētas nākamā gada budžets plānots ar vairāk nekā 110 milj. eiro deficītu; investīciju projektiem ieplānoti 68,92 milj. eiro

Tas gan vēl nenozīmē, ka deficīts būs tik liels, cik tas ir iezīmēts. Piemēram, pērn deficīts bija ieplānots vairāk nekā 99 milj. eiro apmērā, bet beigu beigās tas bija mazāks, proti, 35,2 milj. eiro. Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse aģentūrai LETA norāda, ka šī gada pilsētas ieņēmumi plānoti 972,6 milj. eiro apmērā, kas ir par 48,9 milj. eiro vairāk nekā pērn, bet izdevumi – 1,08 mljrd. eiro apmērā. Līdz ar to budžeta deficīts veido vairāk nekā 110 milj. eiro, kas ir aptuveni 11% no budžeta. Vienlaikus pašvaldībai esot arī 114 milj. eiro rezerves līdzekļu. Šodien Rīgas pilsētas pašvaldības budžets šim gadam tiks skatīts Finanšu un administrācijas lietu komisijas sēdē, bet gala lēmums tiks pieņemts Rīgas domes sēdē.

Lielāko daļu pašvaldības ieņēmumu jeb vairāk nekā 700 milj. eiro veido tieši nodokļu ieņēmumi. Visvairāk plānots iekasēt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – 583 milj. eiro, nekustamā īpašuma nodokļa – 110,1 milj. eiro, bet pārējie nodokļu ieņēmumi veido sešus miljonus eiro. Iepriekš pašvaldības ieņēmumus papildināja arī azartspēļu nodoklis. Tomēr tagad situācija ir mainījusies. Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, azartspēļu nodokļa ieņēmumi, ņemot vērā pēdējo gadu ieņēmumu dinamiku, kā arī paredzētās izmaiņas šī nodokļa likumdošanā, šogad tiek plānoti 2018. gada izpildes līmeni – piecu miljonu eiro apjomā. Tomēr šī nodokļa ieņēmumu jomā viens no būtiskākajiem riskiem esot interaktīvo azartspēļu īpatsvara pieaugums šī nodokļa kopējos ieņēmumos valstī. Nodokļu ieņēmumi no šī azartspēļu veida pēdējos trīs gados pieaugot vidēji par 70% gadā, un kopš pagājušā gada ienākumi no interaktīvo azartspēļu nodokļa ieskaitāmi valsts pamatbudžetā. Tas nozīmē, ka pašvaldība neiegūst nekādus ieņēmumus no visstraujāk augošā azartspēļu sektora.

Nenodokļu ieņēmumi nākamajā gadā iecerēti vairāk nekā 20 milj. eiro apmērā, tos veido ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, pašvaldības nodevas, naudas sodi utt. Pašvaldību budžetu transfēri nākamgad būs 6,2 milj. eiro apmērā, valsts budžeta transfēri, tai skaitā Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai, 202,2 milj. eiro, bet budžeta iestāžu ieņēmumi nākamgad plānoti vairāk nekā 29 milj. eiro apmērā. Runājot par IIN, pašvaldība norāda, ka tā ieņēmumus pašvaldības budžetā šogad turpinās ietekmēt valstī īstenotā nodokļu reforma. Jau pērn reforma ietekmēja IIN ieņēmumu pieauguma tempu, kas divos iepriekšējos gados sasniedza 10,3% un 10% gadā, un nokritās līdz 2,4%. Lai gan 2018. gadā tautsaimniecībā turpinājās ekonomiskā izaugsme un darba samaksas pieaugums sasniedza 8,1%, IIN likmes samazinājums un neapliekamā minimuma pieaugums būtiski samazināja nodokļa bāzi un tā ieņēmumus pašvaldības budžetā.

Nodokļu reformas pasākumi, neapliekamā minimuma palielināšana turpināsies arī šogad, kā rezultātā IIN ieņēmumu pieauguma tempi reformas pasākumu ietekmē būs būtiski zemāki nekā potenciāli iespējamie ekonomisko faktoru ietekmē, atzīmē pašvaldība. 


Visu rakstu lasiet 22. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.