LDDK atzīmēja, ka organizācija iestājas par tādu 2025.gada valsts budžetu, kura tēriņi ir uz rezultātu vērsti un paredz konkrētu minimālo robežu izdevumu samazināšanai ministrijās, to padotības un citās centrālajās pārvaldes iestādēs.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK atbalsta valdības 27.augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu ar nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu.

"Prioritāri ir nepieciešams pāriet uz efektīvu budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmes strauju augšupeju," atzīmē LDDK prezidents Andris Bite.

LDDK arī min, ka pirmdien notiekošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK izklāstīs savus priekšlikumus 2025.gada valsts budžeta kontekstā. 

Organizācijā norāda, ka, pirmkārt, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju, to padotības un citu centrālo pārvaldes iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam. LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā, paredzot izņēmumus attiecībā uz izglītības, sociālās aprūpes, kā arī drošību un kārtību uzraugošajām iestādēm. 

Pēc LDDK skaidrotā, tādējādi ietaupītos līdzekļus prioritāri nepieciešams virzīt drošības, tostarp iekšējās un ārējās aizsardzības industrijas prioritātēm un citu nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, nodokļu reformai, darbnespējas lapu regulējuma izmaiņām un izglītības finansēšanas reformas pabeigšanai. Jebkuriem budžeta papildu izdevumiem būtu jāmeklē avoti esošo izdevumu ietaupījumā.

Otrkārt, ir svarīgi, lai pamata regulējumā tiktu iekļautas izmaiņas attiecībā uz strādājošo vecāku pabalstu, kuru plānots palielināt no 50% līdz 75% no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.

Treškārt, tēriņu samazinājuma apjomam jāspēj nosegt ieguldījumus, kas ļautu veikt sistēmiskas izmaiņas, kas atgrieztu ekonomiku uz izaugsmes ceļa. 

LDDK rosina pakāpeniski - trim ministrijām un to padotības iestādēm - katru gadu īstenot tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenot nulles budžeta pieeju, ministrijai savā resorā pārskatīt normatīvus, lai būtiski samazinātu birokrātisko slogu, kā arī sagatavot nepieciešamo normatīvu grozījumus un iesniegt Ministru kabinetā, premjerministrei nodrošināt uzdevuma uzraudzību un par sasniegtajiem rezultātiem informēt NTSP.

Lai izpildītu NTSP nolikuma punktu, kas nosaka, ka NTSP sēdes sasaucamas ne retāk kā reizi divos mēnešos, LDDK rosina vienoties par turpmāko NTSP sēžu norises datumiem. Tas nepieciešams, lai sociālā dialoga procesu padarītu efektīvu un caurspīdīgu, un lai sociālie partneri tiktu iesaistīti budžeta projekta izskatīšanā, ievērojot procedūru. Nepieciešams rīkojumā par budžeta sagatavošanas grafiku noteikt, ka NTSP valsts budžetu skata pirms tā apstiprināšanas valdībā, kā arī nākamgad prioritāros pasākumus skatīt NTSP apakšpadomju ietvaros, norāda LDDK. 

Jau vēstīts, ka NTSP sēdē pirmdien paredzēts skatīt aktuālos jautājumus par nākamā gada valsts budžetu.

Valsts budžeta veidošanai izvirzīti vairāki nosacījumi - nodrošināta fiskālā ilgtspēja budžeta plānošanā, rasts finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmi.

Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem.

Kopumā plānots finansēt prioritātes 2025.gadam 474,4 miljonu eiro apmērā, 2026.gadam 475,2 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam 487,8 miljonu apmērā un 2028.gadam 428,9 miljonu eiro apmērā. Valsts drošības prioritātēm novirzīti 60% no kopējā 2025.gada prioritāro pasākumu finansējuma.

Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts budžeta ieņēmumu būtisks pieaugums, tostarp 2025.gadam paredzēts pieaugums par 234,8 miljoniem eiro jeb 10,5%, salīdzinot ar 2024.gada plānu. Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai.

NTSP izskatīs makroekonomisko rādītāju prognozes, budžeta sagatavošanas, kā arī budžeta bilances jautājumus.

Jūnijā apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2024.gadā pieaugs par 1,4% un 2025.gadā - par 2,9%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2024.gadā būs 1,2% un 2025.gadā - 2,2%.

Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, līdz 2028.gadam noslīdot līdz 2,3%, bet patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,5% līmenī.

Nodokļu izmaiņu piedāvājumā iekļauta minimālās algas paaugstināšana, fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2025.gada un divu pakāpju IIN likmju ieviešana. Piedāvājums palielinātu neto ienākumus jeb "algu uz rokas" aptuveni 95% strādājošo, ar lielāko pieaugumu mazās algas saņēmējiem, norāda ministrijā.

Vienlaikus gan piedāvāts samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, kas potenciāli samazinās pensiju kapitālu.

Pašlaik paredzēts, ka ar budžetu saistīto pavadošo likumprojektu paketē tiks iekļauti 33 likumprojekti.

Valsts budžeta projekta 2025.gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027.gadam apstiprināšana Ministru kabinetā plānota šogad 14.oktobrī. Savukārt Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.