Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Tas, ka kopējais parāda pret IKP vezums stabilizējies, vērtējams pozitīvi. Jāņem gan vērā, ka tā ir vien vidējā temperatūra un ka pagājušogad Eiropas ekonomika auga straujāk, kur šogad šī izaugsmes dzirksts atkal ir noplakusi. Par to liecina gan atsevišķi reģiona apsteidzošie tautsaimniecību raksturojošie dati un aktuālie speciālistu novērojumi, gan vadošo pasaules prognozētāju prognozes. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds savās svaigākajās aplēsēs vērsa uzmanību uz to, ka globālās izaugsmes bremzēšanas epicentrs varētu būt tieši Eiropa. Ja izaugsme saplok, no parādiem izaugt būs grūtāk.

Pieejamie dati liecina, ka eirozonas kopējais vadību budžeta deficīta rādītājs pagājušogad sarucis līdz 0,5% no IKP (no 1% pirms tam). Lielākais budžeta pārpalikums reģistrēts Luksemburgā (2,4%), Bulgārijā un Maltā (abos gadījumos 2%). Tālu neatpaliek arī Vācija ar 1,7% pārpalikumu.

Pie tēriņu disciplīnas ievērojami piestrādājusi Grieķija, kurai pagājušā gada beigās valdības budžeta pārpalikums bijis 1,1% apmērā. Vēl 2015. gadā tai budžeta deficīts atradās pie 5,6%. Grieķijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums šobrīd atrodas pie 3,32% atzīmes, kas ir vismazāk 14 gadu laikā. Salīdzinājumam – pirms astoņiem gadiem tas uz brīdi pārsniedza 40%. Galu galā Grieķijai nācās pieņemt starptautisko palīdzību, kurai komplektā nāca stingri tēriņu iegrožošanas nosacījumi.

Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.