Ministrijā stāstīja, ka aktualizēto indikatīvo fiskālās telpas apjomu ietekmē «Rīgas satiksmes» prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci - 2020.gadā 71,9 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 14,2 miljonu eiro apmērā.

«Tā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020.gadā ir negatīva 25 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā un 2022.gadā fiskālā telpa prognozēta pozitīva, attiecīgi veidojot 34 miljonus eiro un 132,5 miljonus eiro,» stāstīja FM.

Vienlaikus, lai novērstu vietējās valdības sektora nekontrolētu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu un fiskālo telpu, FM plāno sagatavot priekšlikumus izmaiņām fiskālās disciplīnas regulējumā.

Balstoties uz atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir aktualizējusi nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes. 2020.gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti ar 6,7% pieaugumu salīdzinājumā ar 2019.gadu, savukārt 2021.gadā ar 5,3% un 2022.gadā ar 5% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

«Vidējā termiņā nodokļu ieņēmumu pieauguma apmērs samazināsies, ko ietekmēs nodokļu reformas rezultātā apstiprinātie pasākumi, kā arī lēnāki ekonomikas izaugsmes tempi,» piebilda FM.

Apkopojot datus par valsts budžeta bāzes izdevumiem, vispārējās valdības komersantu prognozētajām bilancēm un pašvaldību budžeta prognozēm, FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances 2020.-2022.gadam pie nemainīgas valdības politikas. Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas scenārija 2020.gadā tiek prognozēts 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2021.gadā 0,1% no IKP.

«Salīdzinājumā ar pavasarī iesniegto Stabilitātes programmu tiek prognozēts, ka deficīts būs zemāks, pateicoties augstākiem darbaspēka nodokļu ieņēmumiem nekā prognozēts iepriekš. Savukārt, 2022.gadā budžeta deficīts tiek prognozēts tuvu sabalansētajam līmenim pretstatā iepriekš prognozētajam pārpalikumam, ņemot vērā AS «Pasažieru vilciens» jauno elektrovilcienu piegāžu un līdz ar to izdevumu pārcelšanu uz 2022.-2023.gadu,» informēja FM.

Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi strukturālā izteiksmē nav mainīti 2021. un 2022.gadam, attiecīgi veidojot 0,5% no IKP, kas atbilst Latvijas vidēja termiņa mērķim. Savukārt, nākamgad deficīta mērķis ir nedaudz stingrāks, proti, 0,46% no IKP, un to skaitlisko fiskālo nosacījumu pārrēķina rezultātā ietekmēja Fiskālās disciplīnas likuma izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošana.