Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa  pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem -  akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro. 

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz  jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu.  Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas. 

Turklāt Ministru kabinetam līdz 2024. gadam  būs uzdevums  sagatavot un iesniegt Saeimā informatīvo ziņojumu par to, kā  paaugstinātās  akcīzes nodokļa likmes izmaiņas ietekmējušas dzērienu ražotājus, kā arī sniegt izvērtējumu par saldinātājvielu, ar ko ražotāji dzērienos var aizstāt cukuru, ietekmi uz cilvēku veselību. 

Dažādi priekšlikumi 

Pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem. DB jau vēstīja, ka priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika, to atbalstīja arī parlamenta vairākums. 

Priekšlikums paredzēja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem - 10 eiro par 100 litriem, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. 

Pēc diskusijām jau tika piedāvāts triju likmju vietā ieviest divas likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem. Ar cukura saturu līdz 8 (sākotnēji līdz 5) gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 20 (sākotnēji 30) eiro. Turklāt šādas nodokļu likmes stātos spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nevis, kā sākotnēji bija piedāvāts, no 2020. gada 1. jūlija.  

Vēl bija zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums noteikt akcīzes nodokļa likmi 14 eiro (par 100 litriem) tiem dzērieniem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus.  Savukārt Saeimas deputāti J. Stepaņenko, A. Gobzems, D. Šmits un K. Sprūde piedāvāja saglabāt esošo kārtību (akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem  7,4 eiro par 100 litriem) un to nemainīt.

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja uz paradoksālo situāciju, proti, ja akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cukurotiem dzērieniem ir rūpes par cilvēku veselību, tad neesot skaidrs kas tad ir akcīzes nodokļa likmes pērn īstenotais samazinājums stiprajam alkoholam. "Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem,  jo tāda nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā," skaidroja J. Stepaņenko. 

Viņa arī aicināja ar tādu pašu attieksmi kā par  akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem (lai neveicinātu ēnu ekonomiku) arī attiekties pret akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu bezalkoholiskajiem dzērieniem. J. Stepaņeko prognozēja, ka akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana ietekmēs ne tikai šī nodokļa ieņēmumu apmērus, bet arī pašmāju limonādes ražotājus, kuri varētu pat apsvērt pamest Latvijas tirgu. "Lai izvairītos no paaugstinātās akcīzes, ražotāji cukura vietā izmantos saldinātājus, kuru ietekme vēl tiek pētīta," norādīja J. Stepaņenko. 

Viņa atgādina, ka savulaik par nekaitīgu tika uzskatīts azbests, tagad tas ir atzīts par kaitīgu, cigaretes tika uzskatītas kā "nomierināšanas" efekta radītājs, bet šodien tā vairs nav.

Cukuram var sekot sāls

Viņai oponēja Saeimas deputāts Andris Skride, aicinot neatbalstīt  deputātu grupas priekšlikumu - neko nedarīt. Viņš atgādināja, ka, tā dēvētais, cukura nodoklis  tikai 2019. gadā ir ieviests  28 valstīs un arī  tā rezultāti rāda cukuroto dzērienu patēriņa samazināšanos un mazina cukura diabēta un aptaukošanās riskus nākotnē. "Šis ir mazliet nokavēts solis un tad jāiet uz priekšu, jāskata jautājums par sāli, cepumiem, biskvītiem un citiem produktiem," norādīja A. Skride. 

Viņš arī paziņoja par iesniegto grozījumu projekta, kurš paredzēja akcīzes nodokli dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem uz 100 mililitriem 7,4 eiro par 100 litriem, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 20 eiro. Tādējādi saglabājot otrā lasījuma redakciju, kura paredzēja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem - 10 eiro par 100 litriem, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Veselības ministrijas pārstāve piezīmēja, ka akcīzes nodokļa palielināšana ir saistīta ar patēriņa samazināšanu un to  apliecinot citu valstu piemēri.

Top jaunas pamatnostādnes

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins atgādināja, ka pašlaik notiek darbs pie nodokļu politikas pamatnostādnēm 2021.- 2025. gadam un tāpēc pareizākais risinājums būtu cukuroto limonāžu nodokļa jautājumu risināt kopā ar  akcīzes nodokļa likmju jautājumu visiem produktiem - alum, vīnam, stiprajam alkoholam, tabakai, degvielai.  Šā gada budžeta ieņēmumi, no šīm bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmēm jau nemainās.  

VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe norādīja, ka  akcīzes nodokļa  ieņēmumi bezalkoholiskajiem dzērieniem  gan 2018. un 2019. gadā bija 8,7 milj. eiro apmērā. "Tas nozīmē, ka šo dzērienu patēriņam pērn nav bijusi izaugsme, kāda tika novērota 2015. un 2016. gadā," skaidroja B. Šmite- Roķe. Viņasprāt, tas liecina par veselīga dzīvesveida popularitātes pieaugumu. Attiecībā uz iekasējamību, ir jāņem vērā vairāki aspekti. "Proti, jau pašlaik uzņēmējiem ir daudz jautājumu - vai  sulai, vai dzērienam ir piemērojams akcīzes nodoklis,  būtībā  dzēriens jāsūta uz laboratoriju analīžu veikšanai. Ja tiek ieviestas divas vai pat trīs likmes atkarībā no cukura daudzuma, tad tas sarežģīs iespēju aprēķināt nodokli," skaidroja B. Šmite- Roķe. 

Viņa atgādināja, ka šo nodokli maksā ne tikai ražotāji, bet arī noliktavu turētāji, kuri saņem dzērienu, bet to pavadzīmēs jau cukura daudzums nav norādīts un tādējādi būs problemātiski saprast ne tikai cukura daudzumu, bet arī par tā daudzumam atbilstošu akcīzes nodokli. Tāpat arī nodokļu administrācijai būs sarežģīti kontrolēt atbilstošu akcīzes nodokļa likmju piemērošanu, jo bezalkoholiskie dzērieni nav jāmarķē ar akcīzes nodokļa markām un līdz ar to arī ir ierobežotas iespējas izsekot šo dzērienu plūsmām.

Likmju lieta

Saeimas deputāte Inese Voika kritizēja K.Gerharda priekšlikumu, jo likme 14 eiro, 20 eiro vietā vairs nesasniegšot sākotnēji iecerēto mērķi, jo īpaši, ja idejas iniciatori nākuši pretī nozarei un sākotnējo trīs likmju vietā piedāvājuši divas, turklāt maksimālo likmi samazinājuši no sākotnējiem 30 eiro līdz 20 eiro par 100 litriem.  K.Gerharda  biroja vadītājs Jānis Eglīts bija pārsteigts par kritiku, kas vērsta uz nozares aizstāvību, vienlaikus atbalstīja ideju par šo  akcīzes nodokļa likmju bezalkoholiskajiem dzērieniem skatīšanu topošo jaunās nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā. "Varbūt šajā kontekstā, tās mainīsim vēl vairākkārtīgi, it īpaši, ja finanšu ministrs Jānis Reirs pauda viedokli, ka jāpārskata iecerētais akcīzes nodokļa pieaugums alkoholam," piemetināja J. Eglīts. 

Viņš nevarot piekrist viedoklim, ka K. Gerharda piedāvātā likme 14 eiro (no pašreizējiem 7,4 eiro) esot pārāk mazs pieaugums - teju 100%, jo īpaši, ja saldināto dzērienu patēriņš sabiedrībā nepieaug. Šādā situācijā vajag pacelt  likmes, lai  samazinātu šī nodokļa ieņēmumus, jo cukura vietā arvien vairāk tiks izmantoti saldinātāji, kuru ietekme uz veselību vēl būtu jānovērtē. "Nozare atzīst, ka šī nodokļa kāpums ir pieļaujams, bet samērīgos daudzumos," tā J. Eglīts. 

Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis  bija neizpratnē, kā var vienlaicīgi būt diskusija par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem dzērieniem un akcīzes nodokļa likmju samazināšanu vai nepacelšanu paredzētajā apmērā alkoholam. 

Ražotājiem savi argumenti

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure uzsvēra, ka atbalsta ideju par šī nodokļa likmju skatīšanu kopējā nodokļu paketē. "Latviju nevarot salīdzināt ar Lielbritāniju, kur esot divas reizes lielāks saldināto dzērienu patēriņš nekā Latvijā un tāpēc nav nepieciešamas drakoniskas metodes, lai trīskārtīgi palielinātu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem  cukurotajiem dzērieniem," tā I. Šure.

Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš  uzsvēra, ka Latvija jau ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir akcīzes nodoklis bezalkoholiskajām limonādēm un parlamentā tiek diskutēts nevis par tāda atcelšanu, lai kļūtu konkurētspējīgi reģionā, bet gan tieši pretēji par paaugstināšanu. "Pirms gada brīdinājām, ja paaugstināsiet nodokļus samazināsies konkurētspēja, valsts budžets tik daudz neieņems kā plānots un tagad redzams, ka brīdinājumi ir materializējušies, tāpēc esam strupceļa ar alkohola akcīze, taču ir iespēja neatkārtot šīs kļūdas ar bezalkoholiskajiem dzērieniem," tā P. Liniņš. 

Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijas pārstāve Inese Lielpinka norādīja, ka lieli pazīstami zīmoli limonādes pārsvarā ražo ar saldinātājiem un savukārt tie, kuri ražo izmantojot cukuru iegulda milzīgas naudas, lai samazinātu tā izmantošanu. "Tas ietekmēs vietējos ražotājus, ka viņiem vai nu strauji kritīsies pārdošanas apjomi, vai jāmeklē risinājumi, kā aizstāt cukuru ar kādiem saldinātājiem," tā I. Lielpinka. 

Viņasprāt, tā ir negodīga vēršanās pret dzērienu ražotājiem. "Budžeta ieņēmumi arī, visticamāk, būs mazāki un arī nekādu prognožu par piedāvāto nodokļa paaugstināšanas ietekmi uz ieņēmumiem nav," tā I. Lielpinka. Viņa arī pieminēja, ka paaugstinot akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem,  tā apmērs būs lielāks nekā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, alum. 

Tradīcijas nemainīs

"Akcīzes nodokļa izmaiņas neietekmēs cilvēku tradīcijas, bet jautājums, kur ražos un kur pirks šos dzērienus - Lietuvā vai Polijā," norādīja A. Kiršteins.  Viņš atgādināja Vinstona Čerčila sacīto: ja alkohols no jums paņem vairāk, nekā jūs no tā, tad tas ir kaitīgs, ja jūs paņemat vairāk no alkohola, nekā tas no jums, tad tas ir derīgs. "14 eiro ir normālāk, nekā 20 eiro," piemetināja A. Kiršteins.