Igaunijā plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un ienākuma nodokļa pieaugums būs pastāvīgs, nolēma valdība, cenšoties palielināt valsts budžeta ieņēmumus laikā, kad pieaug izdevumi aizsardzībai.
Iepriekš tika plānots, ka drošības nodokļa pasākumi spēkā būs līdz 2028.gadam.
Valdība ceturtdien apstiprināja izmaiņas tā dēvētajā drošības nodoklī, kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju ienākumi netiks aplikti ar nodokli no pirmā eiro, un, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzības spējas, gan PVN, gan ienākuma nodokļa likmes pastāvīgi tiks noteiktas 24% apmērā.
"Šīs izmaiņas samazina nodokļu slogu privātpersonām un uzņēmumiem un atjauno nodokļu sistēmas loģiku. Diemžēl tas nozīmē arī atteikšanos no nodokļa pagaidu rakstura, jo ģeopolitiskie notikumi padara īstermiņa risinājumu aizsardzības izdevumiem maz ticamu," paskaidroja finanšu ministrs Jirgens Ligi.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis atgriezīsies pie vienkāršāka, vienota un uzņēmējdarbībai draudzīgāka modeļa, saskaņā ar kuru uzņēmumi maksā nodokli tikai par sadalīto peļņu, nevis par peļņu tās uzkrāšanas brīdī. Igaunijas Finanšu ministrijas vērtējumā, tas veicinās uzņēmējdarbību un ekonomikas izaugsmi.
Ministrijā arī norādīja, ka šīs izmaiņas būs izdevīgas Igaunijas iedzīvotājiem, jo īpaši nodokļu maksātājiem ar zemākiem ienākumiem, jo ienākuma nodoklis tiks piemērots tikai pēc tam, kad tiks atskaitīts neapliekamais minimums. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem 2% nodoklis tiktu piemērots no pirmā eiro.
No 2026.gada ienākuma nodokļa likme sasniegs 24%. Arī uzņēmēju kontiem nodokļa likme nākamgad palielināsies par diviem procentpunktiem līdz 22%, un pensiju fondu otrā līmeņa dalībniekiem tā būs 24, 26 vai 28% atkarībā no viņu izvēles.
Drošības nodokļa otra daļa - PVN likme 24% apmērā, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā, paliks tāda, kāda tā paredzēta pašreizējā likumā, taču valdība nolēma atcelt drošības nodokļa beigu datumu, kas bija plānots līdz 2028.gadam.
