To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Pasākumu komplekss

Nozares uzņēmēji atzīst, ka Latvijas valsts ēnu ekonomikas apkarošanai nozarē nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi. Ir ieviesta nelicencēto operatoru bloķēšana, izveidota atsevišķa licence interaktīvajām azartspēlēm un pašizslēgto spēlētāju reģistra izveide. Latvijas Spēļu biznesa asociācija ļoti atbalstīja noteikumus par vienota pašatteikušos personu reģistra izveidi, kas ļauj ikvienam cilvēkam sevi atturēt no azartspēļu spēlēšanas un būtiski mazināt azartspēļu atkarības riskus. Tomēr ar to vien ir par maz, jo nepieciešams spert nākamos soļus – maksājumu bloķēšanu pēc koda, izstrādāt efektīvas metodes nelicencēto operatoru sodīšanai un arī pārskatīt nodokļu politiku.

Valdība grib celt nodokli

DB jau vēstīja par Ministru kabinetā sēdē akceptētajiem grozījumiem likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz no 2020. gada paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes videospēles un mehāniskajiem automātiem, kā arī ruletei, kāršu un kauliņu spēlei, šādi valsts budžetā papildus iegūstot vairāk nekā 13,4 milj. eiro. Grozījumi paredz paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēles un mehāniskiem automātiem – par katra automāta katru spēles vietu līdz 6000 eiro (pašlaik 4164 eiro) par kalendāro gadu (līdz 500 eiro mēnesī). Tāpat paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 23400 eiro uz 28080 eiro.

Visu rakstu lasiet 7. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.