Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums.  “Tas, ka Lietuvā ir lielākā tautsaimniecība un līdz ar to arī ekonomiski spēcīgākie  un lielākie uzņēmumi Baltijā, ir jau daudzus gadus zināma aksioma, taču tie arī ir iespaidīg uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji valsts budžetam,” pētījuma  datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš uzsver, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ienākumu apmērs ir atkarīgs ne tikai no šī nodokļa likmes lieluma, bet arī no tā aprēķina metodikas.

Latvijas rekords — kaimiņu pagātne

Jāatgādina, ka UIN ieņēmumu 2025. gadā pieaugumu par 68,1 milj. eiro jeb 9,5 %, sasniedzot rekordaugstos 787.6 milj. eiro, Finanšu ministrija skaidroja ar UIN maksātāju rīcību 2024. gada nogalē, sadalot peļņu un izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu daļai virs 200 000 eiro tiek piemērota papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 3% apmērā. Salīdzinājumam, piemēram, Lietuva 2025. gadā uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasēja 1,8 miljardus eiro, bet Igaunija — 1,12 miljardus eiro. 

BDO pētījums rāda, ka pērn Latvijas iekasēto 787,6 mil. eiro UIN līmeni Lietuva bija teju sasniegusi 2020. gadā, bet Igaunija to ar uzviju pārsniedza 2024. gadā. Pēc vairāku aptaujāto uzņēmēju domām, šī aina reāli atspoguļo kaimiņvalstīs strādājošā biznesa jaudu, kam pamatā ir šo valstu lēmumu pieņēmēju adekvātie lēmumi  konkrētu sfēru uzņēmumu un visas  tautsaimniecības izaugsmei, savukārt Latvijā tā vietā, lai meklētu risinājumus, kā kādas sfēras attīstīt, pat tiekot likti dažādi šķēršļi, kas kavē izaugsmes ātrumu vai vēl vairāk - to padara neiespējumu. Tieši tāpēc arī skanēja secinājums: ja politisko lēmumu pieņēmēji vēlas lielākus nodokļu maksājumus, tad viņiem jāspēj radīt atbilstoša uzņēmējdarbības vide un jāsamazina birokrātijas slogs.

Vajadzēja 15 gadus

Nedaudz pārsteidzoši, ka tikai 2024. gadā beidzot tika sasniegts un nedaudz pārsniegts — 719,4 milj. eiro – tas UIN nodokļa apmērs valsts budžetā, kāds tika iegūts 2008. gadā - 715,9 milj. eiro. “Šis 2008. gada UIN ienākumu rekords noturējās 15 gadus, turklāt tika pārspēts jau pie citas UIN maksāšanas kārtības,” sacīja J. Zelmenis. Viņš norāda, ka pēc tā dēvētā nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas UIN apmērs valsts budžetā 2010. gadā saruka līdz 159,6 milj. eiro, taču vēl zemāku līmeni tas sasniedza 2019. gadā — tikai 44,8 milj. eiro, kas bija šī nodokļa reformas otrais gads, kurā tika veiktas iemaksas par 2018. gadā nopelnīto un nolīdzinātas UIN avansa maksājumu pārmaksas.  

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: ekiosks.lv.