Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti
grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts
atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.
Turpmāk
uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas
kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs.
Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt
perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu
ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties
starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu
ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.
Līdz
ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem
jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta
programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70%
darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts
nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus
gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība,
ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā
nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai.
Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties
atbalstam.
Lai
atbalstītu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, no likuma
svītrota prasība par nodarbinātības ierobežojumiem pie citiem
komersantiem. Līdz šim regulējumā bija ierobežojums saņemt
atbalstu uzņēmumam, ja tam pieteiktā persona strādā citā
komersantā.
"Trīs
gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi,
kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un
pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un
darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc
jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina
vieglāka pieeja valsts atbalstam," iepriekš norādījis par
likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs
Ralfs Nemiro.
Latvijas
Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore
Diāna Lāce–Davidova norāda, ja Jaunuzņēmumu darbības
atbalsta likuma
grozījumi
atvērs iespējas vairāk uzņēmumiem kvalificēties valsts
atbalstam. "Būtiski, ka atbalstam varēs kvalificēties gan
uzņēmumi, kas ir vecāki par pieciem
gadiem, gan tie, kuriem ir saistīti uzņēmumi ārzemēs. Tāpat
tiek atcelta prasība par jaunuzņēmumu darbinieku izglītības
kvalifikāciju. Grozījumu izstrādē iesaistījās plašs nozares
ekspertu loks, kas norādīja uz esošajām nepilnībām likumā. Mēs
ļoti ceram, ka jaunuzņēmumi turpmāk aktīvi izmantos likuma
priekšrocības," viņa teic.
Jaunuzņēmums
ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp
inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Līdz šim
Latvijā reģistrēti vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi. Jaunuzņēmumu
darbības atbalsta likums spēkā stājās 2017. gadā ar mērķi
veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt
pētniecības attīstību un produktu komercializāciju.
Tev varētu interesēt arī:
https://www.db.lv/zinas/rosina-atvieglot-atbalsta-sanemsanu-jaunuznemumiem-494623
https://www.db.lv/zinas/50-jaunuznemumi-gada-484517