Iecerētā čaulas kompāniju ierobežošana bez katra konkrētā uzņēmuma faktisko apstākļu noskaidrošanas un pārbaudes var radīt papildu problēmas godīgajiem uzņēmējiem

Tāds secinājums skan par Ministru kabineta sēdē skatītajiem un apstiprinātajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Likumprojekta mērķis, pēc Finanšu ministrijas sagatavotās anotācijas, ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ar jaunu pantu, ar kuru tiktu noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Izmaiņas paredz, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība.

Plānots noteikt, ka 14 dienu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē. Interesanti, ka likuma grozījumus iecerēts neattiecināt uz Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas varētu atbilst čaulas kompānijas pazīmēm. Tas tiek pamatots ar to, ka tādējādi tiks pasargāti, piemēram, jaunuzņēmumi, kas ir reāli uzņēmumi savas darbības sākumposmā. DB jau 04.04.2017. vēstīja, ka Latvijā ir prasība par gada pārskatu iesniegšanu un publiskošanu, tomēr to izpilda ap 54–55% no tiem, kuriem tas būtu jāiesniedz. Pēc SIA Lursoft datiem, valstī ir 237 783 nelikvidētas juridiskas personas un komersanti, bet gada pārskatus 2017. g. iesniedza 128 374 personas.

##Lēnām pār tiltu

«Ar ierakstu likumā var «panākt» pat neiespējamas lietas, piemēram, noteikt, ka saule lec rietumos, nevis austrumos, kaut arī saulei no šādām izmaiņām nekas nemainītos,» situāciju līdzībās raksturo nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka svarīgākais ir, kādā veidā šīs prasības Latvijā par čaulu identificēšanu plānots īstenot.

Visu rakstu Čaulu ierobežošanai grib «īsu pieturu» Saeimā lasiet 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.