Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, par ko gan vēl jābalso parlamentam. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs norādīja, ka par šādu priekšlikumu nevar balstot, jo vispirms būtu jāsaņem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes atzinums. Jautājumi par šādas normas iekļaušanas sekām bija arī Saeimas Juridiskajam birojam. Sava īpašā pozīcija bija arī Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību pārstāvim Andrim Alksnim.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:
https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Saeimas deputāts Rihards Kols uzsvēra, ka Latvijā darba algas apmēra norādīšana darba sludinājumos nav obligāta prasība un ierasta prakse. «Visbiežāk neērtais atalgojuma jautājums tiek novelts uz darba meklētāja pleciem. Nereti darbiniekam ir jāatbild uz jautājumu, kādu darba algu viņš vēlētos saņemt, uz ko savukārt 51% darba meklētāju darba intervijās atteiktos atbildēt,» skaidroja R.Kols. Prakse iekļaut atalgojuma amplitūdu vai precīzu mēnešalgas vai gada algas apmēru tiek izmantota citviet pasaulē – piemēram, Lielbritānijā atalgojums norādīts aptuveni 75% no visiem darba sludinājumiem, tāpat atalgojuma apmēra norādīšana bieži sastopama arī Skandināvijas valstīs un citviet Eiropā. «Līdz šim ierastā prakse Latvijā rāda, ka darba sludinājumos atalgojumu pieņemts izteikt nevis skaitļos, bet vārdos, bieži parādoties tādiem apzīmējumiem kā «konkurētspējīgs» un «stabils atalgojums», kuru nozīme nav viennozīmīga,» tā deputāts.

Viņaprāt, atalgojuma apmēra nenorādīšana var maldināt potenciālos kandidātus, kuri pieteikušies uz vakanci vai iesaistījušies interviju procesā bez pietiekošas informācijas par to, vai šis darbs un piedāvātais atalgojums ir piemērots konkrētajam kandidātam. R.Kols uzsvēra, ka atalgojuma nenorādīšana, tāpat kā neprecīzs un nekorekts sludinājums, ievērojami palielina nepiemēroto kandidatūru skaitu arī darba devējiem, vienlaikus atgrūžot kvalificētākos un spēcīgākos kandidātus.

A.Alksnis atzina, ka līdzīgs priekšlikums jau bija iesniegts pirms aptuveni diviem gadiem, tikai šoreiz tiek piedāvāts noteikt nevis algu, bet algas koridoru. Viņš vienlaikus norādīja uz neprognozējamību. «Cik uzņēmēju var pateikt, kādas algas viņi maksās pēc gada vai vairākiem?» retoriski jautāja darba devēju pārstāvis.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Daina Ose secināja, ka, sākotnēji vērtējot šo priekšlikumu, šķiet: tam nav juridiskas slodzes (seku), tādējādi arī rodas jautājums, kāpēc tāda prasība vispār jāiekļauj likumā, ja no tās var atkāpties – par algas apmēru vienojas darba devējs un potenciālais darba ņēmējs. Savukārt, ja darba sludinājumā noteiktajai darba algas amplitūdai sludinājumā ir juridiskas sekas, tad personai, proti, darba ņēmējam, kurš piesakās uz šādiem noteikumiem strādāt, tas rada tiesiskās sekas. «Jautājums ir tikai – kādas tiesiskās sekas?» uz neatbildēto jautājumu norādīja D.Ose.

Visu rakstu Sludinājumos grib algas koridoru lasiet ceturtdienas, 27.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.