Tas secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā sadarbībā ar auditorkompāniju Deloitte veiktajā pētījumā «Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā». Tajā analizētas 9512 uzņēmumu maksātnespējas lietas. Pētnieki secina – lai gan pēdējo piecu gadu laikā kopš izmaiņām Maksātnespējas likumā procesa kvalitāte Latvijā ir cēlusies, tomēr kreditoru atgūto prasījumu apmērs joprojām ir zemāks nekā valstīs ar attīstītu ekonomiku. Turklāt teju 1500 uzņēmumos konstatēta vismaz viena pazīme, kas var liecināt par ļaunprātīgu maksātnespējas procesu, un tas norādot uz būtiskiem trūkumiem maksātnespējas procesa uzraudzībā.

Visizplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos, kuros novēroti pārkāpumi, ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. «Lai esošie īpašnieki varētu izvairīties no atbildības, vairākus mēnešus pirms maksātnespējas procesa uzņēmumi mainījuši īpašnieku sastāvu,» skaidroja SIA Deloitte Legal vadošais jurists Helmuts Jauja. Savukārt, lai veicinātu maksātnespējas piekritību konkrētam administratoram, sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa tikusi mainīta adrese. Savukārt, lai novilcinātu laiku un piesaistītu lojālāku maksātnespējas administratoru, izmantots fiktīvs tiesiskās aizsardzības process. Tāpat netiekot smādēta arī fiktīvo kreditoru izmantošana, lai ietekmētu vai aizkavētu maksātnespējas procesu, un parādās pēdējā brīža kreditori ar pārspīlētiem prasījumiem.

Visu rakstu Krāpties iedrošina nesodāmība lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.