50 dienas pēc apcietināšanas ne uzņēmējam Mārim Martinsonam, ne viņa advokātiem joprojām neesot skaidrs, kas tieši ir viņam inkriminētais pārkāpums un kādēļ viņš būtu jāpatur apcietinājumā. Tādēļ M. Martinsona advokāts iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Kriminālprocesa virzītājs joprojām neesot skaidrojis, «kā M. Martinsons būtu varējis atbalstīt kukuļdošanu amatpersonai, ja tā arī nav nosaukts vārdā, kura amatpersona šo kukuli būtu saņēmusi». Vēršoties pret nepamatoto drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu, M. Martinsona advokāts Didzis Vilemsons ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

«M. Martinsons pilnībā noraida jebkādus pārkāpumus vai nelikumīgas darbības. Iespēju robežās iepazīstoties ar lietas materiāliem, varu teikt, ka tā ir baltiem diegiem šūta – nav skaidrs mana klienta nodarījums, nav skaidrs, kā šis šķietamais pārkāpums ir veikts un, kurš būtu guvis labumu no tā,» skaidro M.Martinsona pārstāvis, zvērināts advokāts D. Vilemsons.

«ECT savos lēmumos norādījusi, ka apsūdzības uzturētājam jāinformē apcietinātais vai viņa pārstāvis par apsūdzības puses argumentiem vai viedokli, lai būtu iespēja atbildēt uz šiem argumentiem. Tāpat aizstāvībai jābūt garantētai pieejai lietas materiāliem, uz kuriem apsūdzības uzturētājs balsta savus argumentus. Tas joprojām nav noticis, liekot domā vai nu par to, ka faktiski nekādu lietas materiālu nav vai arī par ļoti nopietnu pārkāpumu. ECT ieskatā, ja pusēm netiek dotas vienādas iespējas, process nav objektīvs un pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» uzsver D. Vilemsons.

«M. Martinsons vēlas aktīvi līdzdarboties izmeklēšanā, skaidri zinot, ka nav vainīgs nekādos nodarījumos saistībā ar lietām, kuru ietvaros ir aizturēts. Arī es kā viņa advokāts pieprasu, lai mums tiktu dotas iespējas kvalitatīvai aizstāvībai. Taču ir pagājušas tieši 50 dienas, un šādas iespējas mums nav, jo apsūdzības puse apcietinājumā esošam cilvēkam pat necenšas paskaidrot, kādu iemeslu pēc viņš ticis ieslodzīts,» komentē D.Vilemsons.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) veiktajiem iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Viens no tiem ir RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu «Škoda Transportation» par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

Otrs ir 2013.gada RS rīkots iepirkums par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro. Kā noskaidroja LETA, šajā iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums «Škoda Electric», saņemot tiesības piegādāt 125 trolejbusus.

Trešais iepirkums ir 2013.gadā RS veiktais iepirkums par autobusu piegādi 75 808 297 eiro apmērā. LETA noskaidroja, ka tajā uzvarējis Polijas uzņēmums «Solaris Bus&Coach» un tas paredz Rīgai piegādāt 175 jaunus autobusus, visu piegādi noslēdzot 2019.gadā.

Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci RS valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) atlūgumus. Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.