To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Citādi nespēs samaksāt

Izmaiņu nepieciešamību Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile skaidroja ar to, ka tādējādi parādniekam, kurš ir atbrīvots no parādsaistībām, nebūs jāaprēķina un jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (no kapitāla pieauguma) maksājums. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ietverto maksimālo parādsaistību slieksni 5000 euro, kā arī pašlaik noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, fiziskai personai, kura atbrīvota no parādsaistībām un kuras kopējie gada apliekamie ienākumi, kam piemēro progresīvo nodokļa likmi, nepārsniedz 20 004 eiro, var nākties veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu līdz pat 1000 eiro. Secināts, ka šādu parādnieku sociālais un ekonomiskais stāvoklis radītu būtisku slogu un pat apburto loku, ja viņiem paliktu spēkā pienākums samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Apšaubāms, ka šāda persona spētu nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā rezultātā pastāv risks tai atkārtoti nonākt tajā pašā situācijā kā pirms likumprojektā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām paredzētā mehānisma izmantošanas.

Milzīgas summas

Pēc Tieslietu ministrijas informācijas fiziskajām personām izsniegto saistību faktiskā atlikuma apjoms 2019. gada 2. ceturkšņa beigās bija 7. 5 miljardi euro, ko veidoja 698 784 fiziskajām personām izsniegtās saistības (95,2%) attiecībā pret 35 183 jeb 4,8% juridiskajām personām izsniegtām saistībām. Tomēr ne visi savas saistības kavē. To dara 142 595 jeb 20,4% fiziskās personas. Arī saistību apjoms esot dažāds, saistību atlikuma īpatsvaram galvenokārt (77,8%) pārsniedzot 50 000 eiro limitu un kopumā veidojot vairāk nekā 15 miljardu eiro saistību apjomu. Taču saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1 000 euro) ir izsniegtas visvairāk – 666 892 jeb 55,9% gadījumu, kopā veidojot saistību atlikumu gandrīz 174 miljonu eiro apmērā.

2018. gada 31. decembri parādu portfeļa kopsumma attiecība par patērētāju parādiem sastādīja 1,280 miljardus euro. Pēc parādu portfeļa kopējā lietu skaita, atgūšanai nodoto patērētāju lietu skaits uz 2018. gada 31. decembri sasniedza 1 290 323 parādu lietas. Turklāt tieši no kredītiestādēm un nebanku kreditēšanas nozares iegūtās lietas veido būtisku daļu no visām lietām. Proti, uz 2018. gada 31. decembri kopējā parādu portfelī ietilpst 11,85% jeb 152 949 lietas (apmērs: 67,39% jeb 862,949 milj. eiro) no kredītiestāžu nozares un 31,01% jeb 400 144 lietas (apmērs: 21,71% jeb 277,983 milj. eiro) no nebanku kreditēšanas nozares. Minētais liecinot, ka ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, kas vienlaikus kontekstā ar kopējo ekonomisko stāvokli neveicina šo personu vēlmi šīs parādsaistības segt, tādējādi turpinot atrasties nabadzības riska stāvoklī.

Aizdevēji arī nemaksās nodokli

Tā kā grozījumu projekts iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas summas, no kurām saskaņā ar "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumu tiek atbrīvots parādnieks, tomēr šo parāda saistību norakstīšanas gadījumā, tās, saskaņā ar spēkā esošā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likuma normām, veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu bāzi aizdevējam, kuram nav tiesības parādu atprasīt. Lai nodrošinātu minētajā situācijā neitrālu nodokļu režīmu, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā, nosakot, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē netiek iekļauta debitoru parāda summa, kura nav atgūta no debitora – fiziskās personas, kura "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no parādsaistībām. Ievērojot minēto, arī atbildīgā komisija akceptēja piedāvātos grozījumus "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā, kas papildina ar jaunu punktu, kas paredz iespēju arī likumprojektā "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām" ietvaros dzēstu parādu neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Kritēriju siets

"Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts no mazām parādsaistībām piedāvās iespēju atbrīvoties salīdzinoši šauram lokam. Proti, šiem cilvēkiem jābūt pēdējos 12 mēnešus dzīvojošiem Latvijā un bijušiem Latvijas nodokļu maksātājiem; viņu vidējā alga šajā laikā ir valstī noteiktās minimālās algas līmenī vai zemāka par to; parādsaistību apjoms, kam iestājies izpildes termiņš — divu minimālo mēnešalgu (pašlaik 860 eiro) līdz 5000 eiro; nav kreditoru, kuriem būtu prasījuma tiesības, kas nodrošinātas ar komercķīlu, nav parādsaistību ārpus Latvijas, turklāt fiziskajai personai pēdējā gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būs bijis jābūt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam. Jāņem vērā, ka viena fiziskā persona drīkstēs izmantot tikai vienu reizi, neatkarīgi no rezultāta.