Tādu nākotni Latvijas Radio 4 raidījumā «Darbojošās personas» iezīmēja pašreizējais labklājības un bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norāda, ka kopš šā gada 1. jūlija Baltijā Latvijai ir vismazākā minimālā mēnešalga. «Lietuva minimālo mēneša algu no 1. jūlija paaugstināja līdz 380 eiro, bet mums ir 370 eiro,» teica J. Reirs. Viņam esot skumji redzēt šādu situāciju, tāpēc ministrija gatavo priekšlikumu par minimālās algas palielināšanu no 2017. gada līdz 400–410 eiro. Vēl tiek gaidīts sociālo partneru – uzņēmēju un arodbiedrību – atzinums par minimālās algas celšanas tempu.

Lai gan vairāki DB aptaujātie darba devēji šādu iespējamo minimālās algas līmeni 2017. gadam uzskata par adekvātu, tomēr ir arī tādi, kuri domā, ka ir vajadzīga minimālās algas diferenciācija pa tautsaimniecības sektoriem, tādējādi lielāku tās apmēru nosakot nozarēs ar lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Darba devēji arī vērš uzmanību, ka ar mehānisku minimālās algas paaugstināšanu faktiski tiek celts mazāko algu saņēmēju ienākumu līmenis, taču vienlaikus darba algu var pacelt, tikai paaugstinot darba ražīgumu. Ja šāds darba efektivitātes pieaugums nav iespējams, tad spiediens ir vērsts uz galaprodukta vai pakalpojuma cenu.

Visu rakstu Minimālās algas pieaugums var kļūt par slazdu konkurētspējai lasiet 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.