Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Jaunajā Iepirkumu likumā ir iestrādāts saimnieciskā izdevīguma princips, kur cenai vairs nav izšķirošās nozīmes. Ir, piemēram, ilgtspējas kritēriji. Cenai, protams, vienmēr būs nozīme, jo tā ir nodokļu maksātāju nauda, bet ir jāmeklē līdzsvars.

Cik pamatoti būtu pretendentus vērtēt pēc nomaksāto nodokļu apjoma vai samaksātajām algām? Vai ir iespējams nolikumos iestrādāt kādus matemātiskus kritērijus?

To var darīt, tikai tiem jābūt samērīgiem un pamatotiem. Piemēram, var prasīt noteiktu apgrozījuma apjomu, kas ir samērīgs iepirkuma apjomam. Var prasīt konkrētu bankas nodrošinājuma summu, tas nozīmē, ka viena eiro SIA to nevarēs izpildīt. Nodrošinājums ir samērīga prasība.

Kuri būs tie gadījumi, kad jūs teiksiet, ka matemātiskie kritēriji ir nesamērīgi?

Ja tie nebūs adekvāti iepirkuma summai.

Vai būtu jāmaina regulējums, nosakot, ka mikrouzņēmumi nevar piedalīties publiskajos iepirkumos?

Domāju, ka nē, jo tas nebūtu godīgi. Galu galā mikrouzņēmuma režīms ir pilnībā legāls. Tad ir jāmaina visa sistēma kopumā un jāatsakās no šāda nodokļu režīma.

Savulaik IUB vadītāja Dace Gaile jau norādīja, ka ES ir atzinusi par nelikumīgu nolikumos iestrādāt prasību pretendentam maksāt vidējo algu nozarē, jo uzņēmumiem ir tiesības maksāt arī zemāku algu, ja vien nav noslēgta nozares ģenerālvienošanās.

Jā, tā ir taisnība. Tas ir princips, ka nolikumā nevar aizliegt to, ko valsts ir atļāvusi. Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Respektīvi, iepirkumos nedrīkst dot priekšroku tiem, kas samaksājuši lielākus nodokļus?

Noteikti nē, tas būtu negodīgi pret mazākiem uzņēmējiem. Cita lieta, ka iepirkumos nevar piedalīties nodokļu nemaksātāji.

Visu interviju Nevar aizliegt to, ko valsts atļāvusi lasiet 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.