Kaut kas stratēģijā ir jāmaina, tāds ir ekspertu secinājums Rīgā 15. oktobrī notikušajā Bezdūmu nozares asociācijas (BNA) diskusijā Aizliegumi vai regulējums: bezdūmu nozare valsts budžeta kontekstā.

Aptuveni trešā daļa Latvijas sabiedrības vecumā no 20 līdz 75 gadiem turpina lietot kādu no nikotīnu saturošiem produktiem, un līdz ar ierobežojumiem alternatīvajiem smēķēšanas produktiem kopējā smēķēšanas izplatība nav mazinājusies, cilvēki atsākuši lietot klasiskās cigaretes, liecina SKDS direktora Arņa Kaktiņa prezentētais pētījums seminārā. 

Tabakas direktīvu atjauninās

Šobrīd ES pārskata Tabakas izstrādājumu direktīvu, kā arī Tabakas akcīzes direktīvu, un šīs pārskatītās likumu versijas noteiks Eiropas tabakas politiku turpmākajai dekādei. Nesnauž arī Pasaules Veselības organizācija, kas bez citiem radikāliem piedāvājumiem rosina aizliegt cigaretes ar filtru un būtiski ierobežot mazumtirdzniecības vietu skaitu, kur būtu iespējams nikotīna produktus tirgot. Pēc būtības šo ideju var raksturot kā līdzīgu Sausajam likumam ASV pirms Otrā pasaules kara. Eiropas Komisija rosina šo ieteikumu atbalstīt, un pēc būtības šī ir nozīmīgākā ietekme uz ES likumdošanu. Akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm šobrīd ir tikai daļa no problēmas, jo runa ir par produkta pieejamības mazināšanu. Eiropas Politikas inovāciju padomes (EPIC) dibinātājs un vadītājs Antonios Nestoras ES politikas pētī ilgā laika posmā, un tieši viņa uzruna pasākumā atklāj pašreizējo politisko iniciatīvu aplamību.

“Rezultātu nav. ES var pakāpeniski izbeigt smēķēšanu, atbalstot pāreju uz veselībai drošākām alternatīvām, nevis veidojot pārmērīgu regulējumu un apliekot ar nesamērīgiem nodokļiem,” tā A. Nestoras, piebilstot, ka runa ir par vienu no pretrunīgākajiem likumprojektiem Eiropas Komisijā un to, kā patiesi izbeigt smēķēšanu. “Bezdūmu risinājumi ir pieejami, un cilvēki paši tos meklē. Meklē arī nelegālajā tirgū. Tā ir viena un tā pati aina visā Eiropā un nav tikai Latvijas vai Baltijas stāsts. Pēc būtības smēķētāji tiek sodīti par to, ka viņiem ir atkarība, bet viņiem neviens necenšas palīdzēt,” uzsvēra A. Nestoras.Par pašreizējo EK likumdošanas ieceri viņš ir secinājis, ka ES tuvāko 30 gadu laikā zaudēs 243 miljardus eiro algās un 454 miljardus eiro nodokļos, un tas nenotiks tādēļ, ka mazināsies smēķēšanas izplatība. 

Visu rakstu lasiet 28.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.